Veidojas jaunās Lietuvas valdības aprises

Viņš uzsvēra, ka iespēja par mazākuma valdību netiek izskatīta. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

"Mēs uzskatām, ka pēc otrās kārtas mums pietiks, lai izveidotu valdošo koalīciju no trim galvenajām opozīcijas parlamenta partijām plus vēl viens Seima deputāts, kurš nav izveidojis [parlamentāro] grupu," otrdien žurnālistiem sacīja Palucks.

"Mērķis kopumā ir izveidot ilgtspējīgu valdošo koalīciju ar 80 deputātiem, jo tādā gadījumā varam sagaidīt normālu, nopietnu darbu," viņš teica.

Kā liecina daudzmandātu apgabala balsojuma provizoriskie rezultāti, kuru publicējusi Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija, nākamajā Seimā iekļuvuši sešu politisko spēku kandidāti: sociāldemokrāti, pašreizējās valdošās koalīcijas lielākā partija - konservatīvā "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", pērn dibinātā labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma", pašlaik opozīcijā esošā Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā", pašlaik valdības koalīcijā esošā Liberāļu kustība un opozīcijā esošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība.

Vēl pirmajā kārtā mandāta ieguvējs noskaidrots astoņos no 71 vienmandāta apgabala.

Divus Seima deputāta mandātus ieguvuši centriski labējās partijas "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība" kandidāti vienmandāta apgabalos, lai gan daudzmandātu apgabalā atbalsts partijai nebija pietiekams iekļūšanai parlamentā. Ķēdaiņu vienmandāta apgabalā ar 41,36% balsu uzvarējis neatkarīgais kandidāts Viktors Fjodorovs.

Pārējos vienmandāta apgabalos 27.oktobrī notiks vēlēšanu otrā kārta, kur sacentīsies pirmajā kārtā divus labākos rezultātus ieguvušie kandidāti.

Palaucks atkārtoti paziņoja, ka sociāldemokrāti nesaskarta iespējas sadarboties r "Nemunas rītausmu".

Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte paudusi pārliecību, ka nākamā valdības koalīcija jāveido sociāldemokrātiem, Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā" un zaļzemniekiem.

Tikmēr demokrātu līderis Sauļus Skvernelis pirmdien paziņoja, ka koalīcija ar Liberāļu kustību būtu paredzamāka nekā ar zaļzemniekiem.

Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis sadarbību ar Demokrātisko partiju "Lietuvas vārdā" pieļāvis tikai tad, ja valdībā nebūs Skverneļa.

Skvernelis 2016.gadā kā zaļzemnieku premjera amata kandidāts tika ievēlēts Seimā un kļuva par valdības vadītāju. Pēc 2020.gada vēlēšanām zaļzemnieki Seimā palika opozīcijā, un 2021.gadā Skvernelis un vēl deviņi deputāti pavēstīja, ka aiziet no partijas frakcijas un veido jaunu partiju.

Sociāldemokrātu vicepriekšsēdētājs uzsvēra, ka gan demokrātiem, gan zaļzemniekiem koalīcijas veidošanas sarunu procesā būs jāpielāgo savas programmas un peronīgās prasības.

"Zemnieku un zaļo savienība ir ārkārtīgi koncervatīva cilvēktiesību jomā, kultūras jomā, taču demokrātu un mūsu programmā ļoti pārklājas noteiktas sociālas un ekonomikas pozīcijas," viņš teica.

Kā sacīja politiķis, četru partiju koalīcija būtu sliktāka nekā trīs partiju koalīcija.

"Jo vairāk dalībnieku pie galda, jo grūtāk ir panākt vienošanos, un tad sāk notikt zināmi politiskās fizikas vai ķīmijas procesi - politiskais oportūnisms, mēģinājums atšķirties no pārējiem," viņš paskaidroja.

Blinkevičūte vēlēšanu naktī paziņoja, ka ir vienojusies ar Skverneli par valdības koalīcijas veidošanu.

Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu - vienmandāta apgabalos.

Balsstiesības ir vairāk nekā 2,3 miljoniem Lietuvas pilsoņu. Pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bija 52,06%.