Vai ar 12 stundām pietiks? Ne visi apmierināti, ka valsts budžetu vairs neskatīs naktī

Saņemot budžeta projektu no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) skaidroja, ka ceturtdien, 17.oktobrī, tiks sasaukta Prezidija sēde, lai lemtu par budžeta likumprojekta paketes nodošanu atbildīgajām komisijām.

Skatīt budžetu pirmajā lasījumā paredzēts 30.oktobrī.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka budžets netiks skatīts naktī. Tāpat kā pērn, parlamentārieši budžetu vētīs no plkst.9 līdz 21, kas nozīmē, ka, ja budžets netiks pieņemts 4.decembrī, to turpinās skatīt 5.decembrī.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) gan pauda nožēlu par to, jo daudzās valstīs budžetu izskata "no sākuma līdz beigām".

"Daži deputāti gribēja gulēt budžeta laikā, un tas mainīja sistēmu," teica atbildīgās komisijas vadītājs.

Kā ziņots, valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.