Pēc Varšavas lēmuma uz laiku apturēt patvēruma tiesības, Eiropas Komisija (EK) pirmdien, 14. oktobrī, paziņoja, ka sazinās ar Poliju šajā jautājumā.
Eiropas Komisija sazinās ar Poliju pēc tās paziņojuma par patvēruma tiesību apturēšanu
EK paziņoja, ka tā nosoda hibrīdos uzbrukumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tai skaitā nelegālo imigrantu izmantošanu politiskos nolūkos, taču vienlaikus atgādināja Polijai par tās starptautiskajiem pienākumiem attiecībā uz patvēruma meklētājiem.
EK preses sekretāre Anita Hipere sacīja, ka Eiropas Savienībai ir būtiski aizsargāt savas robežas, jo īpaši no Krievijas un Baltkrievijas.
"Abas valstis (..) pēdējo trīs gadu laikā ir izdarījušas lielu spiedienu uz ārējām robežām," preses konferencē sacīja Hipere, piebilstot, ka tas apdraud ES un tās dalībvalstu drošību. "Tajā pašā laikā dalībvalstīm ir starptautiskas un ES saistības, tai skaitā pienākums nodrošināt piekļuvi patvēruma procedūrai," viņa uzsvēra.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sestdien paziņoja, ka jaunās migrācijas politikas ietvaros plānots uz laiku apturēt patvēruma tiesības, jo tās ļaunprātīgi izmanto kaimiņvalstis Baltkrievija un Krievija. Viņš sacīja, ka pieprasīs no Eiropas Savienības atzīt šo lēmumu par patvēruma tiesībām.
"Mēs sazināmies ar Polijas iestādēm par šo paziņojumu, lai noskaidrotu, kādā tieši formā tas notiks," sacīja Hipere, piebilstot, ka ES dara visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm cīnīties pret hibrīdiem draudiem.
Polija maijā paziņoja, ka tērēs vairāk nekā 2,3 miljardus eiro, lai nostiprinātu savu robežu ar Baltkrieviju, kas ir arī ES austrumu robeža.
Pagājušajā nedēļā Polija un Čehija aicināja noteikt stingrākus ES imigrācijas ierobežojumus nekā tie, kas paredzēti tā dēvētajā paktā par migrāciju un patvērumu, kuram jāstājas spēkā 2026.gadā.
Sestdien Tusks paziņoja, ka Polijas valdība negrasās ievērot šī pakta normas, ja tās kaitēs valsts drošībai. Premjers piebilda, ka neviens viņu nepiespiedīs to darīt.