VIDEO ⟩ Izmaiņām tērēti miljoni, tomēr cilvēki ar īpašām vajadzībām par valsts iestāžu mājaslapām ir kritiski

Jau pirms astoņiem gadiem Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm apņēmās valsts pārvaldes interneta lapas padarīt pieejamas visiem. Tomēr uzlabojumi ir formāli un tāpat kā fiziskā, arī digitālā piekļuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir liegta.

Valsts kancelejas vadībā 20valsts kance20. gadā tapa valsts pārvaldes vienotā tīmekļa vietņu platforma. Mērķis - vienāds mājaslapu dizains un struktūra visām iestādēm, lielāka drošība, kā arī piekļūstamība cilvēkiem ar redzes un citiem traucējumiem. Katrai pašvaldībai un organizācijai to nodrošināt ir dārgi, vienotā platformā tam bija jābūt vieglāk un lētāk.

Biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis:

"(Demonstrē CVK mājaslapu.) Piekļūstamība… jā, re kur ir sadaļa "viegli lasīt". Tas ir saturs, ko mēs mēģinām cilvēkiem ar invaliditāti parādīt. Paskatāmies, kas mums te ir. Ā, nākamās vēlēšanas kad ir. "Nākamās vēlēšanas būs 2024. gada 8. jūnijā.""

Iestāžu mājas lapās tagad tiešām ir vieglāk orientēties, taču pieejamības prasības tajās izpildītas pavisam formāli.

"(Demonstrē IZM mājaslapu.) Izglītības ministrija ir daļa no Latvijas valdības, tā ir viena no 13 ministrijām. Pareiza informācija? Mums ir 14 ministrijas."

Sadaļa "viegli lasīt" paredzēta cilvēkiem, kam birokrātijas valodu ir grūti saprast, taču tās atrašanās vieta vienotās platformas vietnēs atšķiras, bet saturs bieži ir novecojis un skops.

Labklājības ministrs (ZZS) Uldis Augulis:

NP:(Žurnāliste lasa LM mājaslapas sadaļu "Viegli lasīt") "… telefons un epasts. Kur cilvēkam vērsties, ja ir kāda problēma, risinājumu tajā sadaļā nav."

Augulis: "Acīmredzams, ka ir iespējami vēl uzlabojumi."

Mājas lapas skaitās pielāgotas arī neredzīgiem cilvēkiem. Viņi tās lieto ar īpašām teksta lasīšanas programmām. Gatis izmanto ierīci, kas vizuāli atgādina klaviatūru. Tā pārvērš tekstu Braila rakstā, ko viņš "lasa" ar pirkstiem.

Ja lapa uzbūvēta pareizi, tad Gatis var ātri lēkāt pa virsrakstiem un sadaļām un atrast sev vajadzīgo. Ja tas tā nav, tad navigācija ir ilga un apgrūtinoša.

Apeirona pārstāvis, brīvprātīgais Gatis Preiss:

"Mums šī programma nespēj izlasīt tā kā jums - kas ir labā pusē, kas ir kreisā. Viņš lasa pa rindai uz leju pēc tā, kādā secībā programmētājs to ir sataisījis.

Ja kāda sadaļa ar vēl 15 sadaļām izlec vidū, ja mēs ar hedingiem (virsrakstiem) netiekam uzreiz…, bieži vien ir baigi daudz jāstaigā."

Bildes vai grafikas Gata rīki nolasīt nevar. Tādēļ iestādēm jāievieto alternatīvais teksts - paraksts pie attēla. Realitātē bieži šis teksts ir faila nosaukums vai kāda darbinieka asprātība. Aklam lapas apmeklētājam tas nepalīdz orientēties un saprast iestādes vēstījumu.

Preiss: "Bieži vien paņem kopiju no faila nosaukuma, kas bieži vien ir cipari un burti, kur neko nevar saprast, vai otrs variants, ka uzraksta, piemēram, "Ieiet".

Bet kur ieiet un kas tur notiks? Ikdienas lietotājam tas būs vēl kaut cik, bet ir jau arī cilvēki ar domāšanas traucējumiem vai ne tik plašu iztēli, tad viņiem tādi vieni vārdi…"

Arī teksti, kas vizuāli izskatās pareizi, ar īpašajiem lasītājiem mēdz parādīties kā tukša rinda vai atkārtoties vairākas reizes. Lai tādas kļūdas novērstu, VARAM izstrādājusi vadlīnijas. Tās apstiprinājis Ministru kabinets.

Preiss:

"Ja visas tās vadlīnijas ievēro, tad jau ir daudz maz ok, mēs to mājaslapu varam lietot. Netaisa jau tikai priekš neredzīga vai nedzirdīga. Vides pieejamība ir, ka taisa pēc iespējas visiem."

Šogad Tiesībsarga birojs publicēja pētījumu, kurā atlasīja 15 valsts un pašvaldību lapas un secināja, ka neviena no tām nav pilnvērtīgi piekļūstama cilvēkiem ar invaliditāti.

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves:

"Mēs radījām tēlu Ernestu Ozolu, viņš tāds tēls nepastāv dzīvē, bet principā tas bija tehniskais speciālists, kuram ir gan invaliditāte, gan arī tehniskās zināšanas, lai saprastu, vai konkrētās tīmekļa vietnes ir piekļūstams vai nepiekļūstamas."

NP: "Es saprotu, ka jūs arī piedalījāties tajā pētījumā."

Preiss: "Taisnība, taisnība. Tas gan nebija uz āru [teikts], bet jā."

Kļūdas atklāja visās lapās. Gatis par tām rakstīja lapu administratoriem, jautājot, vai tās plānots novērst.

Dažas iestādes neatbildēja vispār, citas norādīja, ka kļūdu novēršana atkarīga no vienotās platformas veidotāja - Valsts kancelejas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova:

"Projektā mūs ierobežoja termiņš, finansiālais apjoms, protams. Mēs zinām, ka ir trūkumi, visu šo projekta laiku skatās līdzi, kur mums ir caurums, un kolēģi ar izmaiņu pieprasījumiem risina problēmas."

Vienotās tīmekļa platformas izstrāde pirms četriem izmaksāja 2 667 601 eiro. Pašlaik to lieto 123 iestādes. Šobrīd notiek iepirkums uzlabojumu veikšanai, un tam iecerēts tērēt 1,6 miljonus eiro. Lielākā daļa finansējuma nāk no Eiropas fondiem.

Valsts kanceleja gan uzsver, ka ne visas Tiesībsarga pētījumā atklātās problēmas ir pašas vienotās platformas vaina, esot arī katras iestādes neizdarība.

Pavlova: "Platforma ir radījusi instrumentus, kas ir kā konstruktora kastīte. Iestādei iedot konstruktoru kastīti un no tevis sagaida, ka tu to lietosi precīzi. Alternatīvo tekstu obligāta ierakstīšana funkcionalitātē kā tādā - tu nevari pabeigt pievienot saturu, ja tu neesi pie bildes aizpildījis obligāto lauku."

Tur, kur lapās ir iespēja atskaņot tekstu, tā tiek īstenota ar Kultūras informācijas sistēmu centra izstrādāto rīku hugo.lv.

Apeirons kritizē arī to, jo sistēma neļauj izsekot, kura vieta tekstā tiek atskaņota.

"Nekā personīga" zināms, ka valsts sektorā izvērtēta arī citu komerciālu risinājumu iegāde, bet tā maksātu vairākus desmitus tūkstošu eiro gadā. Valsts iestāžu mājas lapās labāki risinājumi parādīsies, kad taps hugo.lv uzlabojumi.

Piekļūstamības vadlīnijas valsts pārvaldei izstrādā un uzrauga VARAM. Tās vērtējumā, pēc formāliem standartiem, ap 18% satura valsts pārvaldes lapās ir nepieejams, bet vienotajā platformā situācija ir labāka - nepieejami ir 10%. Pērn pārbaudītās lapās starp sliktākajiem rādītājiem bija, piemēram, airBaltic, LMT, Latvijas Pasts. Tas gan mērīts ar digitāliem rīkiem, un drīzumā pirmo reizi VARAM lapu pārbaudīšanai piesaistīs cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Jau šobrīd īpašu kritiku izpelnās "Latvija.lv".

Preiss: "Brīžiem viņa vispār nestrādā, brīžiem izlec ārā. Man vajadzēja par jaunu e-pastu piereģistrēt, es to nevarēju izdarīt, mani visu laiku izmeta ārā."

VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: 

""Latvija.lv" arī ir šobrīd pilnveides projekts, kur mēs skatīsimies arī šīs lietas."

Nākamgad spēkā stāsies piekļūstamības prasības visām precēm un pakalpojumiem. Tās būs jāpilda medijiem, sabiedriskā transporta kompānijām, bankām un daudziem citiem.

Preiss: 

"(Demonstrē Lux Express mājaslapu.) Rīgas lidosta, nē. "Maršruti", piemēram, es uzspiežu, bet tālāk es neko nevaru. Stradiņos es nevaru pierakstīties virtuālajā vidē, jo viņi tur ir uztaisījuši tā, ka es nevaru iečekot."

Šobrīd Tiesībsargs valsts iestādes par nepietiekamu piekļūstamību var tikai publiski kaunināt. Savukārt, ja neievēros jaunās prasības, kas stāsies spēkā nākamā gada vasarā, uzņēmumi varēs saņemt tūkstošos mērāmus sodus.

Latvijā ir ap 12 tūkstošiem cilvēku, kuri daļēji vai pilnībā zaudējuši redzi. Aklums vai cita invaliditāte var skart ikvienu. Tādēļ piekļūstamības principu ieviesēji aicina pret to attiekties nevis kā pret formalitāti, bet lietu, kas kādu dienu var palīdzēt mūsu tuviniekiem vai mums pašiem.

Video: Raidījuma "Nekā Personīga" sižets