Visas raķetes neizdosies notriekt. Eksperts prognozē, kā izskatītos kodolkarš Eiropā

Krievijas diktators Vladimirs Putins 25. septembra Krievijas Drošības padomes sēdē ierosināja izmainīt Krievijas kodolieroču pielietošanas doktrīnu, ierosinot, ka kodoltriecienus iespējams veikt arī tad, ja Krievijas teritorijā tiek veikti triecieni ar Rietumvalstīs ražotiem tālās darbības rādiusa ieročiem. 

Viņa piemēram sekoja Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš 27. septembrī apgalvoja, ka ir gatavs pielietot viņa valsts teritorijā izvietotos kodolieročus "NATO uzbrukuma" gadījumā.

Podvigs uzsver, ka līdz šim nekas neliecina par to, ka Krievija varētu patiešām pielietot kodolieročus. Viņš atgādina, ka lielākā daļa kodolgalviņu un raķešu ir pavērstas pret ASV, bet vairākas arī pavērstas Eiropas virzienā.

"Ja tiek īstenots plaša mēroga uzbrukums, vai pat ja tiek palaistas tikai dažas Krievijas raķetes, nepastāv garantija, ka visas tiks pārtvertas," brīdina Podvigs. 

Atsaucoties uz avotiem, izdevums "Financial Times" 2024. gada maijā rakstīja, ka NATO dalībvalstis spēj mobilizēt tikai 5% gaisa aizsardzības instrumentu, kas paredzēti alianses biedru Centrāleiropā un Austrumeiropā pasargāšanai no plaša mēroga uzbrukuma.

Tiek uzskatīts, ka Krievijas arsenālā ir 1700 kodolgalviņu un vairāk nekā 500 raķešu, kuras dažu minūšu laikā var palaist no bunkuriem, zemūdenēm, lidmašīnām, un pārvietojamajiem nesējiem. 

Apzinoties iespējamā kodolkara draudus, dažās Eiropas galvaspilsētās ir saglabāti un uzturēti Aukstā kara laikā uzbūvētie bunkuri. Iedzīvotāji arvien vairāk ir ieinteresēti par iespējām tos apmeklēt.

Podvigs tomēr uzsver, ka reāla kodoluzbrukuma gadījumā iedzīvotājiem nepietiktu laika tos sasniegt. Pēc viņa aprēķiniem, no Krievijas palaista kodolraķete kādu mērķi Centrāleiropā sasniegtu vien desmit minūšu laikā.

ASV ir izveidojušas satelītu tīklu, kas uzreiz spēj noteikt palaistas kodolraķetes kursu, bet tas, visticamāk, nespēšot pasargāt Eiropu. "Savienotajām Valstīm ir dažādas brīdināšanas sistēmas, bet es šaubos, ka ASV no tām saņemto informāciju uzreiz nodod Eiropas sabiedrotajiem," teica Podvigs.

Vairāki interaktīvi modeļi ir aprēķinājuši Krievijas kodolieroču spēku. Piemēram, tikai viena ar kodolgalviņu aprīkota raķete "Topol-M" sprāgšanas brīdī spēj izveidot ugunsbumbu viena kilometra diametrā, kas sadedzinās jebko tās ceļā. 

Postaža turpināsies vēl septiņu kilometru rādiusā, nodarot nopietnus apdegumus civiliedzīvotājiem un izraisot triecienviļņus, kas sagraus ēkas. Radiācijas rezultātā tiks saindēts ūdens un gaiss.

Mūsdienās vienīgais uzticamais atturēšanas mehānisms ir Rietumu pusē uzkrāto kodolieroču iznīcības potenciāls un pretrunīgi vērtētā sistēma, kas paredz atbildes kodoltriecienu uz ienaidnieka teritoriju brīdī, kad ienaidnieka palaistā kodolraķete vēl atrodas gaisā. 

Neskatoties uz pieaugošo spriedzi starp Krieviju un Rietumiem, Podvigs uzsver, ka kodolapokalipse vēl ir tālu.

"Es uzskatu, ka pirms reālas kodolkara iespējamības redzēsim vēl vairākus eskalācijas punktus," prognozē pētnieks.