Apzinoties iespējamā kodolkara draudus, dažās Eiropas galvaspilsētās ir saglabāti un uzturēti Aukstā kara laikā uzbūvētie bunkuri. Iedzīvotāji arvien vairāk ir ieinteresēti par iespējām tos apmeklēt.
Podvigs tomēr uzsver, ka reāla kodoluzbrukuma gadījumā iedzīvotājiem nepietiktu laika tos sasniegt. Pēc viņa aprēķiniem, no Krievijas palaista kodolraķete kādu mērķi Centrāleiropā sasniegtu vien desmit minūšu laikā.
ASV ir izveidojušas satelītu tīklu, kas uzreiz spēj noteikt palaistas kodolraķetes kursu, bet tas, visticamāk, nespēšot pasargāt Eiropu. "Savienotajām Valstīm ir dažādas brīdināšanas sistēmas, bet es šaubos, ka ASV no tām saņemto informāciju uzreiz nodod Eiropas sabiedrotajiem," teica Podvigs.
Vairāki interaktīvi modeļi ir aprēķinājuši Krievijas kodolieroču spēku. Piemēram, tikai viena ar kodolgalviņu aprīkota raķete "Topol-M" sprāgšanas brīdī spēj izveidot ugunsbumbu viena kilometra diametrā, kas sadedzinās jebko tās ceļā.
Postaža turpināsies vēl septiņu kilometru rādiusā, nodarot nopietnus apdegumus civiliedzīvotājiem un izraisot triecienviļņus, kas sagraus ēkas. Radiācija saindēs ūdeni un gaisu.
Mūsdienās vienīgais uzticamais atturēšanas mehānisms ir Rietumu pusē uzkrāto kodolieroču iznīcības potenciāls un pretrunīgi vērtētā sistēma, kas paredz atbildes kodoltriecienu uz ienaidnieka teritoriju brīdī, kad ienaidnieka palaistā kodolraķete vēl atrodas gaisā.
Neskatoties uz pieaugošo spriedzi starp Krieviju un Rietumiem, Podvigs uzsver, ka kodolapokalipse vēl ir tālu.
"Es uzskatu, ka pirms reālas kodolkara iespējamības redzēsim vēl vairākus eskalācijas punktus," prognozē pētnieks.