Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Medijs skaidro, kāpēc krievu drona "Ohotņik" zaudējums ir nozīmīgs (6)

Raksta foto
Foto: EPA/Scanpix

6. oktobrī Ukrainas bruņotajiem spēkiem Doneckas apgabalā izdevās notriekt reto Krievijas dronu "S-70 Ohotņik". Tas nav parasts bezpilota lidaparāts – tā izmērs ir pielīdzināms iznīcinātājam. Drona izstrādātāji apgalvo, ka to ir ļoti grūti pamanīt, un tam neesot līdzinieku. Tā varētu būt patiesība, bet "Ohotņik" šajā gadījumā sevi neatrādīja labākajā gaismā, vēsta raidsabiedrība BBC. 

Ne Maskava, ne Kijiva oficiāli nav komentējušas drona notriekšanu. Analītiķi uzskata, ka okupanti, visticamāk, ukraiņu elektroniskās karadarbības sistēmu iejaukšanās dēļ zaudēja kontroli pār lidaparātu. 

"Šajā karā ir redzēti daudzi lidaparāti, bet neviens no tiem nav līdzīgs krievu S-70. Tas sver 20 tonnas un, saskaņā ar dažu ekspertu teikto, tā darbības rādiuss ir 6000 kilometri," raksta pētījuma autori.

Pastāv iespēja, ka neveiksmīgais lidojums Doneckā bija viens no pirmajiem Maskavas mēģinājumiem to testēt kaujas apstākļos. Netālu no drona atlūzām tika atrastas arī Krievijas tālā darbības rādiusa spārnotās bumbas D-30. 

Krievijas kanāli apgalvo, ka S-70 notriekts "draudzīgas uguns" triecienā. To esot notriecis Su-57 iznīcinātājs, kas lidojis tuvu. 

Dronam tas bijis pirmais kaujas tests, norāda krievu blogeri. Izmēģinājuma lidojuma beigās pār to zaudēta kontrole.

Kijivas aviācijas eksperts Anatolijs Hrapčinskis norāda, ka Su-57, visticamāk, dronam nosūtījis no sauszemes bāzes raidītu signālu, lai paplašinātu drona darbības rādiusu.

Medijs raksta, ka drona zaudējums neapšaubāmi ir liels trieciens Krievijas militārpersonām. To bija paredzēts sākt ražot šogad, taču ir skaidrs, ka tā izstrāde nebūt nav gatava.

Domājams, ka krievi kopumā saražojuši četrus S-70 "Ohotņik" prototipus – pastāv iespēja, ka debesīs virs Ukrainas notriektais bijis vismodernākais no tiem. Tāpat Ukraina no tā atlūzām var iegūt daudz vērtīgas informācijas.

"Mēs varam noskaidrot, vai tai ir savi radari, lai meklētu mērķus, vai arī munīcija ir iepriekš ieprogrammēta ar koordinātām, kur trāpīt," uzsver Hrapčinskis.

Viņaprāt, pētot attēlus no avārijas vietas, var noprast, ka drona maskēšanās spējas ir visai ierobežotas. Tā kā dzinēja sprausla ir apaļa, to var uztvert ar radaru, skaidroja eksperts. 

Tiek uzskatīts, ka drons spēj pārnēsāt aviobumbas un raķetes, ar kurām veikt triecienus pa sauszemes un gaisa mērķiem. Tā izstrāde sākās 2012. gadā. 

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu