"Uzspridzināt" ar viedokļiem un komentāriem. Šlesers aicina LPV atbalstītājus aktīvāk izmantot sociālos tīklus (2)

Šlesers savā aptuveni stundu ilgajā runā norādīja, ka, lai to paveiktu, būs jāizveido apmēram 40 komandas visā valstī.

Vienlaikus jau nākamajā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām būs jāgatavojas Saeimas vēlēšanām, lai panāktu varas pārņemšanu valstī.

Saskaņā ar reitingiem LPV patlaban atbalstot aptuveni 100 000 cilvēku, aprēķinājis Šlesers, tomēr ar to nepietiekot uzvarai vēlēšanās, tāpēc to nepieciešams palielināt.

Šim mērķim Šlesers aicināja visus partijas biedrus un atbalstītājus būt vairāk aktīviem sociālajos medijos atklātajos kontos, tos "uzspridzinot" ar viedokļiem un komentāriem.

"Mūsu lielākais atbalsts ir mobilie telefoni," secinājis Šlesers, uzsverot, ka viņam vien sociālajos medijos sekojot desmiti tūkstoši cilvēku.

Sociālie mediji viņu partijai svarīgi, jo privātie mediji, viņaprāt, ir korumpēti un valdošo partiju nopirkti, un viņi neņemot vērā LPV.

Šlesers savā runā daudz kritizēja esošo valdību, tostarp īpaši izceļot partiju "Vienotība", kura esot pieļāvusi slikto ekonomisko situāciju un demogrāfijas problēmas. Kritika tika veltīta pat "vēstnieku mafijai", jo Latvijas sūtņi nestrādājot kā nākas investīciju piesaistē.

Tāpat kritizēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra, kas piesedzot nelikumības, piemēram, bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu epopejā un "Vienotības" aplokšņu algu skandālā.

Politiķis apgalvoja, ka esot gatavs nomainīt pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV), jo, lai neturpinātos stagnācija, esot jābalso par Šleseru tāpēc, ka citas alternatīvas Rīgas iedzīvotājiem nemaz neesot.

Nokļūstot Rīgas mēra krēslā, Šlesers ne tikai atlaidīšot slinkos un nekam nederīgos ierēdņus, bet veikšot arī grandiozas izmaiņas pilsētas attīstībā.

Piemēram, vienosies ar visām Latvijā esošajām bankām, lai pašvaldība panāktu savu laiku nokalpojušu māju nojaukšanu vai to renovēšanu un nosiltināšanu. Un tas notikšot ne pa vienai mājai, bet veseliem kvartāliem.

Šlesers panākšot, ka katrs investors, uzņēmējs varēs nākt uz domi ar saviem projektiem un priekšlikumiem. Ja projekts būs atbalstāms, tad pašvaldība slēgšot nodomu protokolu, ar kuru pašvaldība apņemtos atbalstīt konkrēto projektu.

Lai arī Šlesera ģimenes uzņēmums piesaistījis investorus no Apvienotajiem Arābu Emirātiem Rīgas attīstībā, ar vienu projektu nebūšot līdzēts pilsētai, tāpēc vajadzīgi tūkstošiem projektu.

Viņš apgalvoja, ka viņam esot skaidrs plāns ārvalstu un vietējo investīciju attīstībai. Investīcijas nepieciešams piesaistīt no ASV un Ķīnas, kā arī Vācijas un Francijas. Rīgas attīstībai katru gadu nepieciešams piesaistīt 5-10 miljardus lielas investīcijas.

Vienlaikus Šlesers brīdināja, ka valsts attīstība nepieciešama, lai netiktu šeit sūtīti bēgļi no Sīrijas un citiem karstajiem punktiem.

Tāpat Šlesers aicināja partiju atbalstīt arī krievvalodīgos, jo visi Latvijas pilsoņi ir kā vienota tauta.

Tribīnē kāpa arī eiroparlamentārietis Vilis Krištopans, kurš savā runā atskatījās uz politisko spēku sadalījumu Eiropas Parlamentā. Viņš arī pieminēja odiozo Ungārijas premjeru Viktoru Orbanu, kurš tiekot nepamatoti kritizēts dažādos jautājumos.

Šleseram kļūstot par Rīgas mēru, Krištopans lūgšot sevi pieņemt par Šlesera ārštata padomnieku transporta organizācijas jautājumos. Krištopans dzīvojot Beļģijā, galvaspilsētu Briseli apbrīnojot, cik labi tur organizēta satiksme.

Viņš pat ir pārliecināts, ka kopā ar Šleseru panākšot, ka Rīgas ielas būs skaista infrastruktūra bez sastrēgumiem.

Uzrunu kongresā teica arī bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kura pārstāvēta partija "Kopā Latvijai" ir parakstījusi memorandu ar LPV par kopīgu startu pašvaldību vēlēšanās.

Bartaševičs savā runā slavēja Šleseru kā līderi un tā izlēmību. Bartaševičs līdzīgi kā Šlesers kritizēja valdošos politiķus, un notikumi ap Rēzeknes domi tam esot spilgts piemērs, kā valdība nelikumīgi izmanto savas pilnvaras.

Nelielu uzrunu teica arī medikamentu ražotāja AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, kurš veltīja komplimentus Šleseram, lai gan nav LPV biedrs. Arī Lipmans sūrojās par pašreizējās valdības neizdarību un vēloties ātrāk tikt vaļā no šīs valdības. Piemēram, "Jaunās Vienotības" politiķis Jānis Reirs viņam esot nozadzis naudu, bet finanšu ministrs Arvils Ašeradens vispār nesaprotot ekonomiku un finanses.

Vārdā nesaucot, uzņēmējs kritizēja arī libāniešu izcelsmes veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV), jo uzņēmējam nav saprotams, kāpēc Latvijā arābs jāliek par ministru. "Vai tiešām nav savu speciālistu, ārsti, lai būtu profesionāli ministri? Un mums jāliek kaut kāds arābs par ministru, tas vispār ir nonsenss," norādīja uzņēmējs, izpelnoties klātesošo aplausus.

Turklāt Abu Meri saucot šurp no turienes uz Latviju strādāt un mācīties. Uzņēmējs pat ir pārliecināts, ka pēc kāda laika arābu te būs vairāk nekā krievi savā laikā. Ņemot vērā minēto, jo ātrāk to izmainīšot, jo labāk būšot Latvijas iedzīvotājiem.

Pēc Lipmana uzrunas gan Šlesers no tribīnes piebilda, ka Abu Meri ir atsaucīgs un viens no labākajiem cilvēkiem pašreizējā valdībā, kuram Šlesers vienmēr esot gatavs spiest roku.

Jau ziņots, ka sestdien kongresā par partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Saeimas deputāts Ainārs Šlesers, kurš vienlaikus būs arī Rīgas mēra amata kandidāts nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās. Sarakstu kandidāti apstiprinās nākamā gada sākumā, taču šodien bez Šlesera kād domes kandidāti izskanēja arī viņa Saeimas palīgs Pjotrs Poļikarpovs un bijušais Saeima deputāts, "Kopā Latvijai" pārstāvis Andrejs Klementjevs.

Turpmāk partijas valde būs plašāka - līdzšinējo piecu valdes locekļu vietā turpmāk būs 11. Partija valdē ievēlēti visi LPV Saeimas deputāti - Ainārs un Ričards Šleseri, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne. Tāpat valdē darbosies Līga Krapāne un Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans. Ievēlējamo valdes locekļu sarakstu pirms balsošanas nosauca Šlesers, un iebildumu vai papildinājumu tam nebija.

LPV patlaban ir 1329 biedri, bet uz kongresu bija ieradušies 278 biedri.