LNB datu centra jūlija avārijas novēršana izmaksājusi vairāk nekā 74 000 eiro

Ministrija iesniegusi valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu šo izdevumu segšanai.

Datu centra 2024.gada 1.jūlija incidenta novēršanas izdevumu segšanai LNB nepieciešami 40 233 eiro, savukārt Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC) - 34 267 eiro.

Ministrija lūdz pārdalīt finansējumu no Finanšu un Kultūras ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām, lai nodrošinātu arī citu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu kultūras nozarē 2024.gadā.

Plānots piešķirt finansējumu 737 354 eiro apmērā Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projektēšanas darbu izpildei. Savukārt VSIA "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" pagaidu telpu uzturēšanai nepieciešami 192 943 eiro.

VSIA "Daugavpils teātris" gaismas un skaņas tehnikas iegādei varētu piešķirt 78 100 eiro, savukārt 397 959 eiro paredzēts novirzīt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus.

Finansējums 396 940 eiro apmērā plānots Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas telpu Mārstaļu ielā 6, Rīgā, pabeigšanas darbiem. Savukārt 154 000 eiro vajadzīgi ugunsdrošības uzlabošanas darbu veikšanai Latvijas Nacionālā arhīva telpās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja starptautisko saistību segšanai varētu piešķirt 150 000 eiro. Savukārt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" neatliekamu darbu veikšanai Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkās Palasta ielā 2 un Herdera laukumā 4, Rīgā, iezīmēti 110 263 eiro.

Kā vēstīts, 1.jūlijā LNB datu centra infrastruktūrā notika nopietna avārija, no kā tika būtiski bojāti kultūras resora informācijas tehnoloģiju sistēmās uzkrātie dati un pašu sistēmu darbība, tostarp integrēto bibliotēku informācijas sistēma "Aleph", ar kuru strādā valsts nozīmes un augstskolu bibliotēkas, un bibliotēku informācijas sistēma "Alise", ar kuru strādā Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas.

KISC kā kultūras resora IT sistēmu pārvaldnieks secināja, ka notikusī avārija atstāja būtisku ietekmi uz IT sistēmām kultūras resorā, tostarp bibliotēku informācijas sistēmām. Veicot sistēmu atjaunošanu un padziļinātu datu pārbaudi, sistēmu darbināšanas laikā tika konstatēti bojājumi, kas neļāva tās pilnvērtīgi izmantot, skaidroja centrā.

8.jūlijā tika atjaunota "Aleph" darbība, kurā kopkatalogu veido valsts nozīmes un zinātniskās bibliotēkas. Savukārt bibliotēku informācijas sistēmas "Alise" pilnvērtīgu darbību visos Latvijas reģionos izdevās atjaunot vien 21.jūlijā. Trīs nedēļas bija nobrukusi elektroniskā sistēma, kas reģistrē grāmatas. Tas nozīmē, ka fiziski grāmatas varēja pieņemt un izsniegt, bet tas bija jāfiksē uz papīra.