Kokmateriālu plūsmas digitalizācija meža nozarē uzlabo biznesa iespējas

“Digitalizācija ir atbilde uz jautājumiem, ko rada arvien dārgākās un dārgākās darbaspēka izmaksas un fiziskais trūkums.”

Par to, kāda ir digitalizācijas dziļākā jēga, Gaigals skaidro: “Tas, ko mēs darām, – jaunās tehnoloģijas mācāmies izmantot mūsu biznesā. Tirgus dalībniekiem ir vienādas tiesības zināt patieso preces apjomu un kvalitāti, jo, ar bioloģiskiem produktiem tirgojoties – te mēs runājam galvenokārt par apaļajiem kokmateriāliem –, ir svarīgi, ka konkurence notiek ar tirdzniecības noteikumiem. Ko es piegādāšu? Kad? Kādā laikā? Kādos apjomos? Kāda būs apmaksas kārtība un citi nosacījumi? Un tad var salīdzināt cenu produktam. Tikko produkti paši nav savā starpā salīdzināmi, tā rodas vieta konkurencei vērtējumā vai mērījumos. Protams, mans bizness var būt īslaicīgi veiksmīgs, sauksim to par spekulāciju. Piemēram, mana peļņa veidojas, jo esmu apķērīgāks par savu partneri, bet, kad vērtējam ilgtermiņā un skatāmies uz to, ka mums ir jākonkurē milzīgos tirgos un globāli ar saviem produktiem, tad var gadīties, ka “meliem īsas kājas”.

Lielākā problēma ir tajā, ka spekulācijās produkta vērtība visā ķēdē nepieaug. Tāpēc ir ļoti svarīgs nosacījums, ka tiem, kas ir tirgū, ir tiesības uzzināt patieso preces cenu. Un to var uzzināt tikai tad, ja mēs vērtējam vienas un tās pašas kvalitātes un apjoma produktu.

Te ir tā šķautne digitalizācijai, jo digitalizācija tad iet kopā ar kokmateriālu uzskaiti un uzmērīšanu.”

Par to, kas notiek šobrīd, Gaigals saka: ”Tas, ko darām, – digitalizāciju organizējam nozarē, mācamies, katrs savā uzņēmumā izdarām milzīgas izmaiņas procesu analīzes un attīstības rezultātā digitāli nobriestam, cik daudz esam gatavi nomainīt papīrus pret datiem, bet ne tikai – tas ir jautājums arī par cilvēku vadību, jo domāju, ka cilvēkiem ir jādod vairāk iespēju lietot savus talantus biznesā tur, kur mēs digitalizāciju nespējam lietot. Vispirms ir jānoorganizē datu plūsma, mums ir biznesā jāienes šie dati, jāmaina procesi, jāorganizē standarti.

Šobrīd lielie datu apjomi netiek pilnībā novērtēti, un to saturs netiek pilnībā izmantots, bet pienāks brīdis, kad tie noderēs ne tikai statistikai, bet arī analīzei un attīstībai.

Mašīnredze kā instruments, ne tikai koksnes pārstrādē, bet arī kokmateriālu plūsmā līdz industrijai, arī ir mūsu praktisko izpētes projektu dienaskārtībā.”

Cilvēki darba vietas nezaudē

Šobrīd visā pasaulē cilvēki, saskaroties ar jaunumiem, baidās, ka mākslīgais intelekts atņems darba vietas. Taču tās ir šķietamas briesmas, jo, gudri organizējot uzņēmējdarbību, pieaug ražība. To labi var izprast, iedziļinoties kokmateriālu plūsmas digitalizācijā meža nozarē.

“Paralēli tradicionālajiem pakalpojumiem VMF piedāvā arī digitalizācijā balstītus pakalpojumus,” stāsta SIA VMF LATVIA valdes priekšsēdētājs Jānis Buļs. “Tie ir kokmateriālu uzmērīšanas pakalpojumi, kuros atšķirībā no klasiskās pieejas, piemēram, manuāla darba klātienē, darbs tiek paveikts attālināti, izmantojot kokmateriālu attēlu un 3D modeļa apstrādi. Pēc apstrādes ar digitālajiem rīkiem klients uz rokas saņem rezultātus un, ja nepieciešams, arī attēlus. Šie attēli palīdz klientam sekot un vadīt viņa koklaukumu jeb koksnes plūsmu. 

Vienkāršoti skaidrojot, klients mēneša beigās, kad ir veikta inventarizācija, var paņemt vienu attēlu un pēc mēneša pielikt pretī otru. Vizuāli var redzēt mēneša laikā notikušās izmaiņas kokmateriālu laukumā.”

Tieši tāpēc, ka cilvēki izjūt iracionālas bailes no visa jaunā, Jānis Buļs ir īpaši pateicīgs klientiem, par to, ka klienti ir atbalstoši un iesaistās jaunu pakalpojumu izmantošanā.

Uzņēmuma vadītājs ir pateicīgs arī saviem darbiniekiem, par to, ka viņi aktīvi iesaistās. “Jauni pakalpojumi sniedz ieguvumus ne tikai klientiem, bet arī atvieglo darbu uzņēmuma darbiniekiem, jo ierastās darbības var paveikt ātrāk, ērtāk un kopumā efektīvāk. Ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē no tā mazāk darba mums nekļūst. Palielinās atbildība, jo ierīces kādam būs jāuzrauga, bet šīs ierīces palīdzēs darbiniekiem pašā uzmērīšanas procesā. Svarīgi atbalstīt, līdzdarboties un nebaidīties no jaunām lietām un izaicinājumiem. Pirmā reakcija gan klientiem, gan uzņēmuma darbiniekiem – viņi sabīstas, domā, ka varbūt viņiem nebūs darba.

Manuprāt, tā ir lieliska iespēja – izmantojot tehnoloģijas, darbs kļūs efektīvāks.

Mūsu darbinieki ģenerē gan idejas, gan piedalās eksperimentālajā darbā – ievācot datus, pētot, sagatavojot datu kopas pakalpojuma prototipa analīzei. Ar pakalpojuma prototipu tiek meklētas atbildes uz jautājumu - vai, izmantojot vienkāršas iekārtas un programmatūru, varam iegūt vēlamo rezultātu? Ja atbilde ir pozitīva, tad tālākais jau ir atrast pareizos rīkus un plānot, kā tos varam integrēt esošajās sistēmās, salāgot ar esošajiem procesiem un to visu “palaist” reālajā vidē. Kad ir noskaidrota idejas dzīvotspēja, tad tiek piesaistīti ārpakalpojuma sniedzēji, tie pamatā ir IT sfēras uzņēmumi, lai šīs idejas iedzīvinātu uzmērīšanas pakalpojumā.”

Kā atšķiras manuālais darbs un digitalizētais?

Manuālā uzmērīšana nozīmē, ka darbs tiek veikts klātienē un to veic kokmateriālu uzmērītājs. Darbi tiek organizēti tieši pārstrādes vietās, mērnieks gaida uzmērāmo kokmateriālu piegādi vai ierodas konkrētajā darba vietā un laikā veikt šo vērtēšanu un uzmērīšanu.

Digitalizācija nozīmē, ka kokmateriālu uzmērītājs var atrasties telpās birojā un veikt uzmērīšanu un vērtēšanu attālināti, jo uz vietas datus ievāc iekārtas, un dažādi algoritmi – tuvā nākotnē arī mākslīgais intelekts – arvien vairāk palīdz pieņemt lēmumus.

Piemēram, drona izmantošanas gadījumā process ir daļēji digitalizēts, jo kādam aizvien uz vietas ir jāaizbrauc, bet laiks tiek patērēts krietni mazāk, nekā tas būtu ar rokas mērinstrumentiem. Kokmateriālu uzmērītājs dodas uz konkrēto vietu, ir šie lauka darbi, notiek krautuves vietas novērtējums, kur svarīgi ņemt vērā reljefu, seguma kvalitāti un citas nianses, kas ir svarīgas tālākā datu apstrādē. Notiek lidojums ar dronu, tiek fotografēts konkrētais laukums, tā tiek savākti nepieciešamie dati. Pēc tam kokmateriālu uzmērītājs ar datu kopu dodas uz biroju un uz vietas ar fotogrametrijas programmām tos apstrādā, iegūst 3D aprēķinus un kopskata attēlus. Pie ļoti lielām un augstām šķeldas kaudzēm augstumu ērtāk un precīzāk ir uzmērīt ar dronu. Līdzīgi ieguvumi ir, izmantojot mobilā telefona lietotni FotoWeb.

Svarīga datu standartizācija

“Ja runājam par standartiem vispār, bez standarta nav iespējama digitālā komunikācija starp daudziem spēlētājiem,” stāsta SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” valdes loceklis Ivars Kalmuks. “IT sfērā, piemēram ir xml dokumentu standarts, tas xml pats par sevi ir faila formāts, bet standarts nosaka, ka konkrētajās vietās ir ierakstīti konkrēti dati. Tātad tas ir mašīnlasāms formāts. Un datu apstrādē vienmēr zinām, kurā vietā un kas atrodas, attiecīgi varam nolasīt datus. Tāda ir tā standarta jēga. Tas nozīmē, ja es gribu komunicēt ar 100 dažādiem spēlētājiem nozarē un mēs runājam vienā standartā, tad tas, kas man ir jāizdara, man ir jānodod savs dokuments šajā standartā, un caur datu apmaiņas platformu jebkurš, kas viņu lasa, varēs izlasīt. Man nebūs ar vienu partneri “jārunā vienā valodā, bet ar otru – otrā”. Tāpēc standartam, kā arī klasifikatoru un kodu uzturēšanai, ir ļoti liela nozīme.”

Par to, kā tas attiecas uz klientiem, Kalmuks skaidro: “Viņiem no savām informācijas sistēmām ir japārtulko nepieciešamajā standartā savi biznesa dokumenti, lai runātu ar citiem, un jāspēj pārtulkot atpakaļ uz savu sistēmu no citiem. Tas ir jāizdara vienu reizi, lai runātu ar visiem, kas šajā spēlē piedalās. Tā ir tā jēga. Ja ņemam biznesa piemēru, tad pirms kāda laika un arī tagad mazākās kompānijās, ja vēlas veikt darījumu ar koksni, tātad ir jāatrod mežizstrādātāju kompānija, vai nu jāpārdod viņiem mežs, vai jāsalīgst, ka viņi to nocērt, jāatrod pārvadātājs... Tad ir jādomā, kādā veidā un uz kuru uzņēmumu vedīs, ko saņems no uzņēmuma pretī. Kas būs pavadzīmē. Savukārt,

ja dokumenti ir standartizēti digitālā formā, tad ir pilnīgi vienalga kurš meža izstrādātājs un pārvadātājs sniedz pakalpojumus, jo viņi zina šo formātu un arī uzmērīšanas fakti no rūpnīcām nāk atpakaļ konkrētajā formātā.

Uzņēmējam tad nav jāizdomā nekāds jauns biznesa scenārijs, vienkārši jāiekļaujas kopējā “spēlē”. Arī privāta, neliela meža īpašnieks, ja viņam nav sava informācijas sistēma, viņš var kopējā datu apmaiņas platformā ierakstīt savus datus, un šajā sistēmā tos pārveidos standartā, lai sūtītu citiem vai saņemtu atpakaļ.”

Kalmuks stāsta: “Pārsvarā nozarē ir tā, ka īpašnieki paši nezāģē, viņi atrod kādu mežistrādes kompāniju, kas ar to nodarbojas, kura arī meklē transportniekus. Tie jau lielākā daļa ir sistēmā. Uzmērīšana parasti notiek pie klienta, tas nozīmē – rūpnīcas galā. Uzmērīšanai ir divi pamatveidi, kad mēra pa baļķiem, katru nogriezni atsevišķi vai kraujmērā – kravas daļas mēra. No tehnoloģiju viedokļa lielajām rūpnīcām ir uzmērīšanas līnijas, trīsdimensiju skeneri, kas nosaka visas dimensijas baļķim. Tālāk tie pirmējie dati atnāk pie mums aprēķiniem, un pie mums jau var saņemt pārskatu. Cilvēks, kas ir mērnieks, sēž pie tās līnijas un uzmana kokmateriālu vainas un brāķus, ko līnija pagaidām gandrīz neprot darīt.”

VMF LATVIA šobrīd izmanto arī speciālu lietoni, kas ir telefonā – no noteiktiem leņķiem tiek uzņemti kravas attēli, kravai tiek pielikts mērogs. Un pēc tam kamerā mērnieks tos datus apstrādā, strādājot birojā, ne vējā vai sniegputenī.

Arī no augoša meža puses notiek centieni ieviest tehnoloģijas, bet mērot var tikai apmēram aprēķināt biomasu un saskaitīt stumbrus. “Tas nebūs precīzs mērījums koksnei, kas aiziet pārdošanā, jo no koka, no vesela stumbra, apakšējā daļa ir zāģbaļķi, augšējā – papīrmalka vai tehnoloģiskā koksne, malka,” bilst Kalmuks. “Tāpēc mēs nozarē arvien vairāk runājam par to, ka mērījums ir jāveic vienreiz un pie klienta. Tas, kas notiek mežā, kad tiek pārdotas cirsmas, parasti tā ir dastošana – tiek mērīti koku caurmēri cilvēka krūšu augstumā, tad no tā uz pieņēmumu pamata tiek aprēķināts, cik varētu būt viena vai otra lietderīgā koksne. Taču daudz kur Ziemeļvalstīs veiksmīgi strādā arī tirdzniecības veids, ka meža īpašnieks vai viņa vārdā nolīgst kompāniju, un visa dokumentu ķēde, sākot no meža, iziet līdz rūpnīcai vai rūpnīcām, un īpašnieks saņem pretī testēšanas pārskatus jeb uzmērīšanas aktus, kur ir precīzs apjoms, ko viņš ir piegādājis. Gan apjoms, gan kvalitāte, gan šķiras, gan brāķi un viss – rēķins apmaksai gatavs!

Ieguvumi dabai

“Savukārt, kur iesākas ražošana, ja mums ir labi digitalizēta visa kokmateriālu plūsma, jau no koka nozāģēšanas, mēs iegūstam informāciju, cik efektīvi esam darbojušies ar resursiem un kā apsaimniekojam dabas vērtības, kur un kādi ir jaunie koki stādāmi un daudz citu vērtīgu datu,” par digitalizācijas svarīgumu saudzīgā un gudrā dabas apsaimniekošanā saka Gaigals.

“Ar Atmežošanas regulu ir tā, ka PapiNet* standartā, kuru izmanto arī skandināvi koksnes plūsmā, ir iestrādāta iespēja digitālajos dokumentos, kā nodrošināt šo, Atmežošanas regulas prasīto references numuru un verifikācijas kodu apriti, līdz ar to tas tiek pieprasīts pie cirsmas un tālāk dokumentu ķēdē, un tiek nodrošināta informācijas padošana tālāk, lai tad koksnes saņēmējs arī saņemtu visus prasītos references kodus,” piebilst Kalmuks.

Digitalizācija ir svarīga arī sakarā ar Atmežošanas regulas (EUDR) ieviešanu, jo Eiropas Savienība ir pieņēmusi regulējumu, lai ierobežotu ES tirgus negatīvo ietekmi uz globālo mežu izciršanu un mežu degradāciju visā pasaulē.

Šķiet, ka šī regulējuma īstenošanai zemes intensīva apsaimniekošana mežsaimniecībā pašā ES kļūs tuvu neiespējama bez digitāla atbalsta koksnes plūsmu pavadošās apjomīgās informācijas dēļ.

*PapiNet ir globāls saziņas XML standarts papīra un meža produktu rūpniecībai. PapiNet atvieglo biznesa procesu automatizāciju nozarē, atvieglojot biznesa partneru vienošanos par datu definīcijām un formātiem.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC Latvija.