Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Oglekļa tirgus – iespēja pelnīt, kamēr mežs vēl aug

Foto: Stone36/Shutterstock

Vislēnāk augošā nauda – tā cilvēki mēdz jokot par īpašumā esošajām jaunaudzēm. Un tas lielā mērā atbilst patiesībai. Ja iegādāts vai mantots nobriedis mežs, tā apsaimniekošana uzreiz nes peļņu, taču pēc jauna meža iestādīšanas ar pirmajiem vērā ņemamajiem ienākumiem var rēķināties vien pēc 20-30 gadiem. Tas daļu īpašnieku atturējis no lēmuma par lauksaimniecības zemju pārvēršanu mežā.

Nu šajā lietu kārtībā notiek vērienīgas izmaiņas, kuru pamatā ir klimata pārmaiņu izraisītie izaicinājumi.

Lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjomu atmosfērā, zemes īpašnieki tiek aicināti neizmantotās platības apstādīt ar mežiem un iesaistīties brīvprātīgajā oglekļa tirgū.

Tas nozīmē pārdot kādam piesārņotājam savas jaunaudzes spējas uzsūkt oglekļa dioksīdu. Protams, tās nebūs tieši tās gāzes, kas izplūst no rūpnīcas dūmeņa vai kravas automašīnas izpūtēja, taču kompensētos apjomus gan var izrēķināt visnotaļ precīzi.

Koki «barojas» un nes naudu

Brīvprātīgais oglekļa tirgus ir tirdzniecības sistēma oglekļa kredītu apmaiņai – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai novēršanas vienībām. Pārdevēji un pircēji apmainās ar kredītiem tirgū, un oglekļa cena tiek noteikta, pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku. Viens kredīts parasti ir viena CO2 vai līdzvērtīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas tonna.

Tā kā koki jaunaudzēs aug visstraujāk un attiecīgi uzkrāj vislielāko apjomu oglekļa dioksīda, tieši jaunie meži ir vispievilcīgākie oglekļa kvotu pircējiem.

Tas nostāda īpaši labā situācijā visus tos lauksaimniecības zemes īpašniekus, kuri vēlējušies kļūt par meža saimniekiem, bet vēl to nav izdarījuši. Tagad ir ļoti piemērots brīdis spert šo soli un apmežot zemi.

Daudzās pasaules valstīs darbojas oglekļa tirgus platformas – kā starptautiskas, tā nacionālas, kurās par katru ogļskābās gāzes tonnu pērn tika samaksāti 17-48 eiro, atkarībā no meža kvalitātes, veida, vecuma un atrašanās vietas. Analītiķi prognozē, ka pārskatāmā nākotnē cenas krietni pieaugs. Piemēram, EY Net Zero Centre paredz, ka līdz 2035. gadam cena par tonnu pieaugs līdz 80-150 ASV dolāriem jeb aptuveni 70-140 eiro par tonnu. Polijas zinātnieku mērījumi rāda, ka pirmajos 20 augšanas gados viens hektārs meža gada laikā uzsūc no 4,5 līdz 40,7 tonnām CO2. Tātad

pat neliela 3 hektāru jaunaudze šobrīd ik gadu ienestu saimniekam no pustūkstoša līdz pāris tūkstošiem eiro, bet pēc gadiem desmit – pat trīskārt vai četrkārt vairāk.

Izvēles iespējas pieaug

Iesaistīšanās oglekļa tirgū ir diezgan vienkārša. Latvijā šobrīd darbojas vairākas platformas, kurās var pārdot savas jaunaudzes oglekļa kvotas. To vidū ir igauņu uzņēmumi Ecobase un Arbonics, kuriem drīzumā pievienosies arī vietējā uzņēmuma SIA «PATA» platforma.

Kas tad vajadzīgs, lai dotu savu artavu apmežošanas projektos? Nepieciešama vien īpašumā esoša lauksaimniecības zeme, vismaz 2-3 hektāru platībā, daži tūkstoši eiro brīvu līdzekļu kvalitatīvu stādmateriālu iegādei un vēlme kopt mežu.

Protams, arī šim darbam jāatvēlē gana daudz laika.

«Vienkāršākais ceļš uz oglekļa tirgu ir izvēlēties kādu no platformām un nosūtīt tās uzturētājiem sava īpašuma kadastra numuru. Tas ļaus speciālistiem veikt oglekļa novērtējumu un ieteikt labākos apmežošanas risinājumus. Savukārt īpašnieks varēs apjaust potenciālos ieņēmumus un pieņemt lēmumu, vai sadarboties ar konkrēto pakalpojumu sniedzēju. Jāatceras arī jaunaudzei veikt zemes lietojuma maiņu uz «meža zemi» un iepazīties ar Meža likumā noteiktajām prasībām,» skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrības projektu vadītāja Zelma Magazniece.

Tirgū dominē igauņi

Platformu piedāvājums būtībā ir līdzīgs, taču dažas nianses atšķiras. Igaunijā izveidotā Ecobase darbojas 22 Eiropas valstīs un Latvijā jau izvērsusi apmežošanas projektus 4000 hektāru platībā. Šajā platformā var iesaistīties arī senāku mežu saimnieki, kuri nolēmuši uzlabot meža kvalitāti, izlases veidā izcērtot vecākus kokus un iestādot jaunus. Līgums jāslēdz vismaz uz 40 gadiem un, lai to izdarītu, īpašumā jābūt ne mazāk kā 2 hektāriem lauksaimniecības zemes. Kredītu izmaksas termiņš un apjoms lielā mērā atkarīgas no meža sastāva.

Par ātri augošajiem bērziem pirmos maksājumus var saņemt jau pēc trīs gadiem, par eglēm pēc 5 gadiem bet par priedēm – kad koki sasnieguši vismaz 1,3 metru garumu.

Platformas lielākais trūkums – tai nav neviena pārstāvja Latvijā, ar ko varētu konsultēties dzimtajā valodā.

Valodas barjera nav problēma citai Igaunijas platformai Arbonics, kas Latvijā nodarbina vismaz četrus konsultantus. Uzņēmums darbojas Baltijā un Somijā, un pie mums jau paplašinājusi apmežošanas projektus līdz aptuveni 400 hektāriem.

«Arbonics izceļas ar pašu izstrādātu oglekļa aprēķina rīku, kura izveidē līdzdarbojās Tartu universitātes profesori. Tehniskais risinājums ir ļoti labs. Aizsūtot platformai kadastra numuru, atskaitē tiek iesniegti grafiski attēli, kuros pa slāņiem parādīts precīzs oglekļa piesaistes potenciāls. Līdz ar to nekavējoties redzams, ja kāda teritorija nav iekļaujama projektos,» uzsver Z.Magazniece.

Lai iesaistītos Arbonics platformā, nepieciešama vismaz 3 hektāru liela zemes platība, un līgums tiek slēgts uz vismaz 40 gadiem.

Savukārt pirmos kredītus klients saņem piecus gadus pēc iesaistīšanās oglekļa tirgū. Pēc tam oglekļa kredīti aizvien lielākā apmērā tiek piešķirti katru gadu līdz projekta noslēgumam. Pie tam visi kredīti tiek izmaksāti līdz 30. līguma gadam, pat ja tā darbības termiņš ir ilgāks.

Drīzumā arī vietējā platforma

Var izvēlēties arī vietējo uzņēmumu SIA «PATA», kas formāli uzsāka darbību 2024. gada pavasarī, taču aktīvi sāks darboties vien nākamgad. Šajā projektā plānots apmežot lauksaimniecības zemes 224,7 ha platībā 67 dažādās vietās.

Platforma pata.lv drīzumā piedāvās publiski pieejamu oglekļa kalkulatoru, kurā ikviens interesents par velti varēs sarēķināt gaidāmos ienākumus no zemes apmežošanas.

Jāpiebilst, ka oglekļa kredītus var gan uzreiz pārvērst naudā, gan uzkrāt un gaidīt laiku, kad tie kļūs vērtīgāki. Gluži kā vērtspapīru biržā. Ņemot vērā prognozes, lielākie ieguvēji varētu būt pacietīgākie.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC Latvija.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu