Vislēnāk augošā nauda – tā cilvēki mēdz jokot par īpašumā esošajām jaunaudzēm. Un tas lielā mērā atbilst patiesībai. Ja iegādāts vai mantots nobriedis mežs, tā apsaimniekošana uzreiz nes peļņu, taču pēc jauna meža iestādīšanas ar pirmajiem vērā ņemamajiem ienākumiem var rēķināties vien pēc 20-30 gadiem. Tas daļu īpašnieku atturējis no lēmuma par lauksaimniecības zemju pārvēršanu mežā.
Nu šajā lietu kārtībā notiek vērienīgas izmaiņas, kuru pamatā ir klimata pārmaiņu izraisītie izaicinājumi.
Lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjomu atmosfērā, zemes īpašnieki tiek aicināti neizmantotās platības apstādīt ar mežiem un iesaistīties brīvprātīgajā oglekļa tirgū.
Tas nozīmē pārdot kādam piesārņotājam savas jaunaudzes spējas uzsūkt oglekļa dioksīdu. Protams, tās nebūs tieši tās gāzes, kas izplūst no rūpnīcas dūmeņa vai kravas automašīnas izpūtēja, taču kompensētos apjomus gan var izrēķināt visnotaļ precīzi.
Koki «barojas» un nes naudu
Brīvprātīgais oglekļa tirgus ir tirdzniecības sistēma oglekļa kredītu apmaiņai – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai novēršanas vienībām. Pārdevēji un pircēji apmainās ar kredītiem tirgū, un oglekļa cena tiek noteikta, pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku. Viens kredīts parasti ir viena CO2 vai līdzvērtīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas tonna.
Tā kā koki jaunaudzēs aug visstraujāk un attiecīgi uzkrāj vislielāko apjomu oglekļa dioksīda, tieši jaunie meži ir vispievilcīgākie oglekļa kvotu pircējiem.
Tas nostāda īpaši labā situācijā visus tos lauksaimniecības zemes īpašniekus, kuri vēlējušies kļūt par meža saimniekiem, bet vēl to nav izdarījuši. Tagad ir ļoti piemērots brīdis spert šo soli un apmežot zemi.