Valdība kopā ar sociālajiem partneriem panākusi līdzsvarotu nākamā gada valsts budžeta projektu, uzskata Rinkēvičs (1)

Rinkēvičs stāstīja, ka premjere viņu informējusi par valdībā pieņemtajiem lēmumiem un savu sarunu ar Latvijas Pašvaldību savienību un panāktajām vienošanām. Viņš atzīmēja, ka neviena valsts budžeta veidošana nav bijusi viegla, jo tas vienmēr ir kompromiss.

Valsts prezidents pauda prieku, ka valsts drošība ir nākamā gada valsts budžeta prioritāte, jo tas nozīmē, ka valsts iekšlietu sistēmā strādājošajiem palielināsies atalgojums. Rinkēvičs sacīja, ka viņš ar Siliņu ir vienisprātis, ka jābūt ļoti uzmanīgiem, lai atalgojuma palielinājums patiešām attiektos uz visiem, kā arī būtu vērts uz tiem, kam šis atalgojums nav tik liels.

Arī Siliņa klāstīja, ka valdības dienaskārtībā drošība ir un paliek kā prioritāte. Šoreiz īpašs akcents likts uz iekšējo drošību. Viņasprāt, Aizkraukles novadā notikusī nelegālo imigrantu un viņu pārvadātāju aizturēšana parāda, ka situācija uz robežas, hibrīdie apdraudējumi, migrācija un apdraudējumiem policistiem un robežsargiem ir nopietna, tāpēc jāturpina ieguldīt šīs jomas cilvēkresursos, kas ir ļoti svarīgi.

Premjere piebilda, ka tas ir kāda kopā ar konkurētspējas palielināšanos, tāpēc arī nodokļu reforma, kuru valdība ir apstiprinājusi ejot uz priekšu uz izskatīšanu Saeimā. Pēc Siliņas paustā, pēc nodokļu reformas 95% iedzīvotāju savos maciņos saņems vairāk naudas. Šīs izmaiņas atbalstot darba devēji un uzņēmēji, un valdība vēloties ar nodokļu reformu dot iespēju pašmāju uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem Baltijas valstu vidū.

"Tas nav vienīgais, ko mēs plānojam darīt, lai ekonomika varētu attīstīties, piemēram, lielām investīcijām būs atvērts "zaļais koridors". Vakar valdībā tika apstiprināts viens manis vadītās Lielo investoru padomē apstiprināts jautājums. Tāpat pieņemts lēmums par vēja un saules enerģijas uzkrāšanu," sacīja premjere.

Ministru prezidente skaidroja, ka augstskolas, kuras īsteno zinātnes projektus, varēs sadarboties un veidot īpašus fondus, tādējādi veicinot jaunas inovācijas, kuras pēc tam iepludināt valsts ekonomikā, sadarbojoties ar pašmāju uzņēmumiem.

"Manuprāt, tas kopumā dod valstij attīstības virzienu, dod iespēju uzņēmumiem kopā ar zinātni radīt jaunus produktus, konkurēt globālajā pasaules tirgū. [..] Esmu gandarīta, ka mums ir izdevies vienoties ar pašvaldībām. Tas nozīmē, ka pašvaldības tomēr ir atzinušas valdības piedāvājumu par labu esam. 2,5 miljoni iezīmēti Latgales pašvaldībām. Ilgtermiņā mēs esam palielinājuši no 75% līdz 78% dotāciju pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa," teica Siliņa.