LM anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.
Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.
Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, piebilst ministrijā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) valdības sēdē uzsvēra, ka šis ir terminēts risinājums uz četriem gadiem.
Premjere norādīja, ka šo četru gadu laikā ir jāatrod risinājums - vai nu notiek atgriešanās pie līdzšinējās iemaksu proporcijas, vai arī jāatrod cits risinājums.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023.gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku iemaksāti 5156,27 eiro, uzkrātajam pensijas kapitālam veidojot vidēji 5360,75 eiro. Tādējādi visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies par 4%.