No nākamā gada paaugstinās izložu un momentloteriju nodokļa likmes

Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodevu par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju no 37 000 eiro apmēra līdz 45 000 eiro apmēram par katru kārtējo gadu.

Savukārt no 2027.gada paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 6204 eiro līdz 7440 eiro, kā arī paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 eiro līdz 40 440 eiro.

Tāpat no 2027.gada plānots paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% apmēra līdz 18% apmēram no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, kā arī paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi bingo spēlei no 10% apmēra līdz 12% apmēram no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

No 2027.gada paredzēts arī paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm no 12% apmēra līdz 15% apmēram no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Realizējot visus likumprojektā paredzētos pasākumus - paaugstinot izložu nodokli, azartspēļu nodokli un azartspēļu nodevu par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju, 2025.gadā budžets papildus varētu iegūt 2,7 miljonus eiro, 2026.gadā - 2,9 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 12,5 miljonus eiro.

FM skaidro, ka kopš 2016.gada 1.janvāra azartspēļu nodevas likme par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju nav mainījusies. Azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar azartspēļu nodevas un nodokļa palīdzību, uzsver FM.

Izložu un azartspēļu nodoklim un nodevai ir fiskālā funkcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus un vismaz daļēji mazināt nozares iespējamās negatīvās sekas, skaidro FM.

Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, salīdzinot ar 2019.gadu, neto apgrozījums no skaitļu izlozēm un momentloterijām 2022.gadā ir pieaudzis par 63,7% un 2023.gadā - par 90,9%, savukārt peļņa 2022.gadā ir pieaugusi par 81,5% un 2023.gadā - par 89,3%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijā izložu nodokļa likme likumā noteiktajiem objektiem izlozēm (arī momentloterijām) ir 10% apmērā. Kopš 2017.gada 1.janvāra izložu nodokļa likme nav mainījusies.

FM atzīmē, ka Lietuvā izložu nodokļa likme izlozēm ir 18%. Igaunijā no 2024.gada izložu nodokļa likme izlozēm tika palielināta no 18% apmēra līdz 22% apmēram.

Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem azartspēļu organizētāju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm 2022.gadā ir pieauguši par 126,7% un 2023.gadā - par 150,1%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Arnis Vērzemnieks valdības sēdē aicināja atgriezties pie iepriekšējā azartspēļu nodokļa sadalījuma, nosakot, ka pašvaldības saņem 25%. Kopš 2019.gada pašvaldības saņem 5%, bet valsts - 95%.

Vērzemnieks vērsa uzmanību, ka pašvaldību pienākumi attiecībā uz azartspēlēm nav mainījušies, tāpēc būtu loģiski atgriezties pie iepriekšējā sadalījuma. Tādā veidā pašvaldības, kurās tiek sniegti azartspēļu pakalpojumi, iegūtu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā.

Savukārt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) sacīja, ka valdība panākusi vienošanos ar pašvaldībām, pašvaldību budžetos ienākumi jau ir saplānoti un šis priekšlikums nāk par vēlu.

Turklāt Bērziņa informēja, ka daudzas pašvaldības kritiski izturas pret azartspēlēm savās teritorijās, tāpēc ministre pieļāva iespēju, ka LSBA priekšlikums ir domāts savtīgās interesēs, mēģinot panākt labvēlīgāku pašvaldību attieksmi.

Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka likumprojekts jau ir saskaņots ar pašvaldībām, tāpēc šī jautājuma izskatīšana netiks atvērta.

Likumprojekts tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.