/nginx/o/2024/10/08/16404399t1hd1dd.jpg)
Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekam Džonam Hopfīldam un viņa britu-kanādiešu kolēģim Džefrijam Hintonam par atklājumiem, kas padarījuši iespējamu mašīnmācīšanos, otrdien, 8. oktobrī, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Zinātnieki "izmantojuši statistiskās fizikas fundamentālos konceptus, lai izstrādātu mākslīgos neironu tīklus, kas darbojas kā asociatīvā atmiņa un atrod tendences lielos datu klāstos," norādīja Nobela fizikas komitejas priekšsēdētāja Elīna Monsa.
Mašīnmācīšanās "kļuvusi pat mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu, piemēram, seju atpazīšanā un valodu tulkošanā," piebilda Monsa.
Hopfīlds savus pētījumus veic Prinstonas Universitātē, kamēr Hintons strādā Toronto Universitātē.
Pērn Nobela prēmiju fizikā saņēma Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anne Lijē par instrumentu izstrādi elektronu izpētei atomu un molekulu iekšienē.
Kā ziņots, pirmdien šī gada Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta ASV zinātniekiem Viktoram Embrosam un Gerijam Ravkanam par mikroribonukleīnskābju atklāšanu un to lomas izpēti gēnu regulācijā.
Trešdien tiks paziņots Nobela prēmijas laurēts ķīmijā, ceturtdien - literatūrā, bet piektdien - Nobela miera prēmijas ieguvējs.
Nobela prēmijas ieguvējs ekonomikā tiks paziņots 14.oktobrī.
Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10.decembrī, tās iedibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)