Aizsardzības ministrijas AM parlamentārā sekretāra Arta Švinkas (P) dalība sestdien notikušajā Palestīnas civiliedzīvotāju upuru piemiņas pasākumā jāvērtē aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), uzskata valdošās politiskās koalīcijas partneri no "Jaunās vienotības" (JV) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
Politologs komentē Švinkas dalību palestīniešu piemiņas pasākumā
Kā žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), šāda Švinkas rīcība, kura radījusi sašutumu sociālajos tīklos, jāvērtē Sprūdam.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka pozīcija attiecībā uz atbalstu Izraēlai nav mainījusies, bet AM parlamentārā sekretāra dalība pasākumos ir ministra atbildība. "Tā ir ministra izvēle, kādus cilvēkus viņš izvēlas savā komandā, mēs to neietekmējam, tā ir ministra atbildība, kā rīkoties tālāk šajā situācijā," teica Valainis, akcentējot, ka viņi uzticas gan "Progresīvajiem", gan ministram.
Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs žurnālistiem akcentēja, ka neredz nekādu problēmu saistībā ar Švinkas dalību piemiņas pasākumā.
"Svarīgi pieminēt, ka Švinkas kungs piedalījās arī 7.oktobra terorakta piemiņas pasākumā un kopumā mēs nevaram aizmirst, ka pēdējā gada laikā, pēc ANO datiem, vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju gājuši bojā tieši Gazā, un upuru pieminēšana nav nekas nosodāms," klāstīja Šuvajevs.
Sprūds Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja, ka viņam nav iebildumu par Švinkas dalību nedēļas nogalē notikušajā pasākumā.
"Galvenais bija parādīt žestu par to, ka civiliedzīvotāju iešana bojā, upuri ir absolūti neakceptējami. Mēs redzam, ka diemžēl visās iesaistītajās pusēs ir civiliedzīvotāju upuri. Saprotu, ka tas bija [Švinkas] klātbūtnes [pasākumā] pamatvēstījums," sprieda politiķis.
Tikmēr Švinkas dalību pasākumā asi nosodījis opozīcijā esošā "Apvienotais saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Šāda rīcība, deputāta vērtējumā, ne tikai grauj Latvijas attiecības ar stratēģiskiem partneriem, bet arī apdraud valsts drošības intereses. Tāpēc viņš aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) atbrīvot Švinku no parlamentārā sekretāra amata, "lai nodrošinātu konsekventu un skaidru nostāju, kas atbilst Latvijas valsts drošības interesēm". Deputāts iesaistīties aicina arī Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
"Latvijas drošība un starptautiskā sadarbība balstās uz ciešām attiecībām ar mūsu sabiedrotajiem, kas iestājas par demokrātiskām vērtībām un cīnās pret terorismu. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra, faktiski valdības locekļa, dalība šādā pasākumā rada bīstamus signālus un var nopietni kaitēt mūsu valsts starptautiskajam tēlam un drošības politikai," medijiem izplatītajā paziņojumā uzsver Tavars.
LETA jau vēstīja, ka sestdien Rīgā, Esplanādē Palestīnas civiliedzīvotāju piemiņas pasākumā bija pulcējušies aptuveni 100 cilvēki. Pasākuma dalībnieku vidū bija Švinka, kā arī biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" projektu vadītāja Ieva Raubiško, pret kuru Latgales rajona tiesa Rēzeknē izskata krimināllietu par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai, un prokurore šajā lietā ir prasījusi piespriest Raubiško vienu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.
Sestdien notikušā pasākuma rīkotāji sākotnēji plānoja to citā laikā un pie Brīvības pieminekļa, taču pašvaldība aizliedza pasākumu rīkot šajā vietā, un pasākuma norise tika pārcelta uz Esplanādi.
Pasākumu rīkoja organizācija, kas sevi dēvē par kustību "Par brīvu Palestīnu".
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, biedrību un nodibinājumu reģistrā šāda organizācija nav reģistrēta.
Pasākumu palestīniešu piemiņai pašvaldībā bija pieteikusi kāda privātpersona.
Savukārt politologs Juris Rozenvalds pirmdienas vakarā LTV “Panorāmai” sacīja, ka valdošās koalīcijas politiķim pirms došanās uz šāda veida pasākumu tomēr būtu jāapskata saukļi un plakāti, ar kādiem ieradušies pasākuma organizatori.
Daži no tiem aicināja pārtraukt genocīdu Palestīnā. Rozenvalds uzsvēra – lai gan Izraēlas veiktajos aviācijas uzbrukumos ir gājuši bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, tas tomēr, viņaprāt, nav uzskatāms par genocīdu.
"Es domāju, ka Izraēla vēršas un izdara šīs ne visai pieņemamās rīcības ne tāpēc, ka tas ir genocīds. Viņi nevēršas pret arābiem kā pret arābiem. Līdz ar to es Švinkas kunga vietā tomēr pārdomātu, vai iet uz tādu mītiņu. Vismaz paskatīties, kādi ir tie lozungi. Tā, manuprāt, no šī viedokļa ir kļūda," norāda eksperts.
Kā ziņots, palestīniešu grupējums "Hamās" 2023.gada 7.oktobrī sarīkoja slaktiņu Izraēlā, kur teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus.
Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu, Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt "Hamās" un uzsākusi plašu militāro operāciju teroristu kontrolētajā Gazas joslā.
Atbalstot "Hamās", Libānas šiītu bruņotais grupējums "Hizbollah" jau gadu Izraēlu apšauda ar raķetēm.