Kremļa propagandisti aizvadītajā nedēļā bija aizņemti ar trīs galveno tematu apspriešanu sev ierastajā ideoloģiskajā manierē – Ukrainas pilsētas Vuhledaras ieņemšana, jaunā NATO ģenerālsekretāra Marka Rites tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski un situācija Tuvajos Austrumos.
Vuhledaras ieņemšanu krievi pasniedza kā šajā karā vēl nepieredzētu triumfu, par Riti paziņoja, ka tas ir vientuļš vecpuisis bez bērniem ar "rusofobiem" uzskatiem, bet par Tuvo Austrumu konfliktu vēstīja, ka tajā ir vainojami anglosakši, kas Izraēlu izmanto savu mērķu sasniegšanai.
Latviešu lamuvārdi un 1993. gada 3.oktobris
Raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs aizvadītajā nedēļā kārtējo reizi pievērsās "rusofobijas uzplaiksnījumiem" Baltijā, šoreiz pievēršoties Latvijai un Lietuvai. Pēc propagandistu domām, tas, ka 2. oktobrī Lietuvas dzelzceļa kontrolpunktā Kēnā ieradās tranzīta vilciens no Krievijas galvaspilsētas Maskavas uz Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu, uz kura bija attēlota Krievijas agresiju slavinoša simbolika un provokatīvs uzraksts "Viļņa ir krievu pilsēta", ir pilnīgi normāla "lietu kārtība", taču tas, ka vilcienu neielaida Lietuvā pirms nebija notīrīti uzraksti un "Z" burts, gan esot skaidra un nepārprotama "rusofobija".
Savukārt sižetā par Latviju tika demonstrēta kādā no komerctelevīzijām pārraidītā intervija ar filoloģijas doktori un literatūrzinātnieci Litu Silovu, kurā viņa stāstīja, ka latviešu jaunieši lamājas krieviski, jo nezina latviešu lamuvārdus, piemēram, "jedritvai kociņ". Popova interpretācijā stāsts tika pavērsts tādējādi, ka latviešu jaunieši labprāt izmanto krievu "matu", bet filologi aicina skolēnus lamāties latviski.