VIDEO ⟩ Pretēji IZM solījumiem, uz olimpisko atlasi basketbolā neatbrauca tūkstošiem tūristu. Kopā iztērēti pieci miljoni

No 2.-7. jūlijam Rīgā notika olimpiskās atlases turnīrs basketbolā. Valsts budžetam tas izmaksāja vairākus miljonus. Bet solītais tūristu skaits uz Latviju tā arī neieradās.

Par tiesībām piedalīties Parīzes olimpiādē "Arēnā Rīga" Latvijas valstsvienība aizvadīja vairākas kvalifikācijas spēles. Mūsu izlases mačiem klātienē sekoja pilna arēna ar līdzjutējiem. Piemēram, cīņu pret Gruziju noskatījās 8955. Spēlē pret Filipīnām 8835 skatītāji.

Video: "Nekā personīga" sižets

Bet sacensībās, kur Latvija nepiedalījās, skatītāju skaits bija mērām tikai dažos simtos. Līdzjutēju rindas bija pustukšas, atsevišķi zāles sektori ir pilnībā tukši.

Tā uz Brazīlijas – Melnkalnes spēli biļetes nopirka 1022 skatītāji.

656 biļetes notirgotas uz spēli Brazīlija – Kamerūna.

Uz Melnkalnes - Kamerūnas maču pārdotas 622 biļetes.

Bet, kad sacentās Filipīnas un Gruzija, skatītāju rindas bija pavisam tukšas - notirgota tikai 531 biļete

Apmeklētāju skaits 2.-4. jūlijā:

Latvija - Gruzija: 8955

Latvija - Filipīnas: 8835

Brazīlija - Melnkalne: 1022

Melnkalne - Kamerūna: 622

Brazīlija - Kamerūna: 656

Filipīnas - Gruzija: 531

Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums.

Statistika liecina, ka vidēji savas valsts basketbola izlases atbalstīšanai no katras Eiropas valsts uz lieliem basketbola forumiem dodas sākot no 3000 līdzjutēju. Saskaņā ar 2022. gada ERC Tet Rally Liepāja pētījuma rezultātiem, vidēji ārvalstnieka tēriņi, apmeklējot sporta pasākumu Latvijā 2022.gadā sastāda 285 eiro dienā.

Savukārt LR Ekonomikas ministrija strādājot pie lielo sporta pasākumu atbalsta metodoloģijas aprēķināta, ka viena ārvalstu tūrista diennakts tēriņi 2022.gadā bija 206 eiro.

Ņemot vērā, ka 2024.gada Parīzes Olimpisko spēļu kvalifikācijas grupu turnīrā piedalīsies 6 komandas, no kurām 3 komandas būs no Eiropas, pamatojoties uz iepriekšējo basketbola sacensību datiem, var secināt, ka gadījumā, ja 2024.gada Parīzes Olimpisko spēļu kvalifikācijas grupu turnīrs tiks organizēts Latvija, savu valstsvienību atbalstām, Latvijā varētu ierasties līdz 10 000 ārvalstnieku (vidēji 2 000 uz ārvalstu komandu), kas pavadītu Latvijā līdz 7 diennaktīm.

Latvijas valsts ekonomika, 2024.gada Parīzes Olimpisko spēļu kvalifikācijas grupu turnīra organizēšanās rezultātā, saskaņā ar 2022.gada aprēķiniem iegūtu līdz 14 420 000 eiro ārvalstu līdzekļu, ko atstātu ārvalstnieki, ierodoties Latvijā.

Basketbola savienība un izglītības un zinātnes ministrija, prasot naudu valdībai, bija iesniegusi prognozi, ka ieradīsies vismaz 10 tūkstoši līdzjutēju, kuri te atstās 14 420 000 eiro.

Raimonds Rudzāts, Sporta žurnālists:

"Domāju, ka šādas lietas, ka tik daudz nauda ir jātērē, viņām ir jābūt mazāk emocionāli izsvērtām un vairāk racionāli, jo tie racionālie apsvērumi, kāpēc šo varēja arī nedarīt, manuprāt, bija vairāk nekā emocionālu apsvērumu, kāpēc šī ir laba doma, ko darīt.

Es domāju, ka tur arī nepadomāja cilvēki par to, ka arī tauta tomēr rēķina mazliet līdzi, kas notiek ar tās naudu. Un saprot, ka pieci miljoni par turnīru (nav pat runa, vai viņš mums bija sekmīgs vai nesekmīgs), uz kuru mēs jau pirms sākām rīkot, zinājām, ka tūristi brauks ļoti maz. Jo valstis, kas piedalās, grūti iztēloties, ka viņas atvedīs plašu tūrisma pārstāvniecību".

Uldis Strautmanis, "Delfi" sporta ziņu nodaļas redaktors:

"Es paskatījos arī pieteikumu, kas bija vēl pirms turnīra un salīdzināju, teiksim, ar citiem turnīriem Grieķijā un Spānijā notikušo, tad tur pat tuvumā arī nav tur cipari. Grieķijā spēlēja Horvātija un Slovēnija, kas potenciāli ir līdzjutēju pieprasītākas izlases uz ārzemēm.

Viņu savstarpējo spēli noskatījās 4000 skatītāju, bet pēc tam atsevišķās spēles pret citiem pretiniekiem 800-1000. Līdz ar to tie cipari neatbilst realitātei. Mans uzskats ir, ka tu labāk ieliec pieticīgāku skaitli, reālistiskāko, nevis ieliec kosmosu. Es saprotu sporta federācijas, kuras ieliek labāk lielāku skaitu, jo pēc tam jau nav atskaites".

Pagājušā gada 31.oktobra rītā, kad valdība pirmo reizi lēma par naudas piešķiršanu olimpiskās kvalifikācijas turnīram, finanšu ministrs saņēma vairākus zvanus no izglītības ministres tā brīža biroja vadītāja, gan arī pašas ministres, kuri mudināja naudu basketbolam dot.

Nedēļā gandrīz pieci miljoni eiro. Tik Latvijas budžetam izmaksāja olimpiskās kvalifikācijas turnīra rīkošana.

Pieprasītais finansējums olimpiskās kvalifikācijas turnīram:

Kopā – 4 788 169 eiro:

FIBA jāmaksā 2 718 839 eiro;

Pieteikšanās maksa: 20 753 eiro;

Licence: 2 386 733 eiro;

Depozīts: 311 353 eiro;

Sacensību sarīkošana: 2 069 330 eiro.

Naudu piešķīra trīs kārtās. Un visās trijās tā nāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kā novembrī tā ari februārī un jūlijā valdības darba kārtībās redzams, ka jautājums par naudas piešķiršanu turnīra rīkošanai ievietots ar atzīmi "iekļauts papildus". Tā parasti apzīmē jautājumus, kas ministru kabineta sēdēs iekļauti pēdējā brīdī.

Pirms tam finanšu ministrija Izglītības ministrijas un Basketbola savienības iesniegtos dokumentus neapstiprināja un lika pārtaisīt un uzlabot. Līdz beigās aicināja jautājumu izdiskutēt Koalīcijas partiju Sadarbības sanāksmē. Tātad - pieņemt politisku lēmumu.

Pēc naudas piešķīruma Izglītības ministrija izsūtīja preses relīzi ar iedvesmojošiem ministres vārdiem.

Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre ("Jaunā Vienotība"):

Olimpiskās atlases turnīrs netiek nozīmēts kā "Dižpasākums", kā tas notika, piemēram, WRC rallija gadījumā, kas arī šovasar norisinājās Latvijā. "Dižpasākuma" statuss prasa pēc paša notikuma iesniegt rūpīgas atskaites par sasniegtajiem rezultātiem un vai tie sakrīt ar solījumiem, kas izteikti pirms naudas piešķiršanas. Ja solītais nav sasniegts - var nākties daļu valsts naudu atmaksāt atpakaļ budžetam. Basketbola turnīram finansējumu piešķīra no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem". Tāpēc Izglītības ministrija uzskata, ka īpaši analizēt, vai solītais tūristu skaits atbraucis un miljoni valsts budžetā ieplūduši nav nepieciešams. Lai gan tieši šie divi argumenti bija noteicošie, lai valdība naudu turnīram piešķirtu.

Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre (“Jaunā Vienotība”):

N.P: Šobrīd sanāk tā, ka tie skaitļi tomēr nav piepildījušies. Pasākuma rīkotājiem nekādas finansiālas sankcijas nepienākas?

A.Č: Es domāju, ka šobrīd nav nekādas sankcijas par šo konkrēti.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):

"Mēs piemērojām aprēķiniem to pašu, ko mēs, piemērojam “dižpasākumiem”. Lai potenciāli vērtētu, kāda varētu būt finanšu ietekmes šiem pasākumiem. Bet kritēriji, kā obligāti sasniedzamie rādītāji šiem pasākumiem netika piemēroti. Viņiem tika piemēroti iespējamais aprēķins, kādi būtu valsts budžeta ienākumi, ja piepildās organizatoru cerības".

Kaspars Cipruss, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs

No mūsu biedrības raugoties, no mūsu mērķiem - mēs esam sasnieguši maksimumu. Latvijas tēla atpazīstamība palielinās tā kā skaidrs, ka šis pasākums kā ļoti daudzi citi sporta pasākumi, manuprāt, ir vērtējama ar plus zīmi.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):

Ārvalstu interese bija, protams, pie veiksmīgākas izlozes tā noteikti būtu daudz lielāka. Bet arī šajā gadījumā tā nebija maza, bet mēs nevaram vērtēt tikai šo vienu kritēriju, kas ir finansiālais. Ir citi kritēriji, kas ir valsts tēls. Tomēr šīs spēles tiek pārraidītas televīzijā.

Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre (“Jaunā Vienotība”):

Es domāju, ka šim jautājumam ir vairāki slāņi, un jūs turaties pie šī viena slāņa. Te ir svarīgi saprast, ka šim basketbola turnīram ir vairāki arī šo emocionālo slāņu.

Raimonds Rudzāts, Sporta žurnālists

"Tas ir tas interesantais, ka tad, kad ir jāpamato sabiedrībai, kāpēc mēs piešķiram šo naudu. Kad sabiedrība mazliet stīvējas pret, tad visi vienmēr saka, te visu var nomērīt gandrīz līdz pēdējam eiro, cik atbrauks, cik iztērēs, cik viesnīcas nopelnīs, viss ir vienkārši izmērāms. Tad, kad nav šīs gribēšanas, tad pēkšņi - oi, tas nemaz nav dižpasākums, kaut izmaksāja piecus miljonus, un nevar jau to iedvesmu tautai doto nemaz tā naudā novērtēt. Man liekas, ka šī izvērtēšana notiek pēc tā, kā vējš pūš".

Basketbola savienība saka - ja nerīkotu pasākumu Latvijā, mūsu fani naudu izvestu no valsts. Tagad viņi to tērēja pie mums. Arī savienība nav analizējusi vai solītais tūristu apjoms atbraucis. Pustukšās zāles skaidro ar neveiksmīgo izlozi. Tūristi no tik tālām valstīm kā Kamerūnas, Brazīlijas vai Filipīnām uz Latviju neatbrauca. Kā liecinot FIFA dati par TV un soctīklu auditoriju, tur tieši Latvijas-Filipīnas mačs esot bijis skatītākais. Vienīgais mērījums, ko izmanto savienība - vai biļetes iepirktas no Latvijas vai ārvalstu IP interneta adresēm.

Kaspars Cipruss, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs

Mums ir informācija, ka ne no Latvijas IP adresēm tika iegādātas gandrīz 8000 biļetes, nu manuprāt šis arī ir viens no skaitļiem, ko varam rēķināt.

Raivis Bremšmits, LIAA direktors

Mēs tikpat labi varētu atsaukties arī uz citu valstu vai dažādu organizāciju datiem un viedokli vai pārējo, bet tas nekad nemainīs pašu iesniedzēju atbildību par to, ko es plānoju sasniegt un kā es to izdaru.

Uldis Strautmanis, "Delfi" sporta ziņu nodaļas redaktors:

"Basketbola savienība stāstīja, ka viņi ir dabūjuši ārzemju latviešus, viņi atbrauca fanot par Latvijas izlasi un tā tālāk. Balstoties uz ārzemju IP adresēm. Bet es zinu cilvēkus, kuri darbā strādā, viņiem ir VPN jāpieslēdz un viņiem mainās adreses lokācijas. Vai arī sporta fans vakarā sēž, skatās ar ārzemju pieslēgumu ārzemju televīziju, viņš ieiet, nopērk biļeti - viņš skaitās ārzemēs nopirktais, bet viņš reāli ir Latvijā nopircis. Vai arī ārzemēs dzīvojošais cilvēks nopērk biļeti savai mammai, kura šeit dzīvo, vai tētim. Ārzemju biļete. Es esmu komandējumā - es esmu ārzemnieks. Arī šī metodoloģija man liekas, ka neiztur kritiku".

Pirms gada izziņots notikums nevar būt "neparedzēts gadījums" - tā uzskata sporta dzīves apskatnieki. Un šī turnīra naudas prasīšanas un piešķiršanas pusslepenais piemērs rada kopīgu neuzticības gaisotni sporta saimniecībai. Īpaši laikā, kad, piemēram bērnu un tautas sportam kā arī jauniešu treneru algām nauda akūti pietrūkst.

Raimonds Rudzāts, Sporta žurnālists:

“Tā mācība valstij kopumā ir tā, ka mums joprojām šādas lielas naudas summas tiek tērētas ar politiskiem lēmumiem, kuriem tu pat īsti bieži vien nezini to diskusiju procesu, kādi ir bijuši apsvērumi to pieņemt, un visu laiku, kad ir šādi politiski lēmumi no neparedzētiem līdzekļiem, nauda tur kaut kur tiek iedota liela, pa kaut kādiem apkārtceļiem, jeb vienkārši ieslēdzas sarunāšanas māksla. Tas jau vieš neuzticību cilvēkos, tas vieš tādu greizsirdību pārējai sporta nozarei, ko skaļāk vai klusāk, bet arī no citu sporta veidu un sporta funkcionāru puses pauda basketbola virzienā. Mums nepietiek naudas paredzētiem gadījumiem, bet mums vienmēr atrodas miljoni neparedzētiem gadījumiem, tas ir fenomenāli".

Basketbola savienība joprojām rēķinot savus ieņēmumus un izdevumus. Un šobrīd nevarot pateikt, cik daudz un vai vispār viņi atmaksās valstij par saņemto budžeta finansējumu pozīcijās, kas tika pieprasītas, bet netika līdz galam izmantotas.