"Re:Baltica" Rīgā atrod Somijas lielākā korupcijas skandāla figuranta īpašumus

Eiropas meklētāko noziedznieku sarakstā valstis prasa iekļaut sev svarīgas personas, kas bēguļo no atbildības. Tobrīd no Somijas sarakstā bija Arto Autio, kurš Igaunijā notiesāts par nodokļu krāpšanu.

Igaunijā uzmanību piesaistīja viņa nekustamo īpašumu darījumi ar Centra partiju. Taču Somijā Autio ir viens no galvenajiem apsūdzētajiem lietā par Jaunatnes foruma (JF) (Nuorisosäätiö) apkrāpšanu. Šī organizācija 60.gados Somijā izveidojusi nekustamo īpašumu tīklu. Tos lēti izīrē jauniem cilvēkiem un ģimenēm vecumā līdz 30 gadiem, kuri nesen sākuši strādāt un nevar atļauties tos nopirkt. Autio apsūdzēts gan par kukuļu organizēšanu un došanu, gan grāmatvedības noziegumiem, gan piesavināšanos. Šo darbību rezultātā JF nodarīti vairāku desmitu miljonu zaudējumi, bet ar Autio saistīti uzņēmumi nopelnījuši miljonus.

Iespējams, daļa no šīs naudas ir nonākusi Latvijā. Pēc Re:Baltica iesnieguma Tiesu administrācija zemesgrāmatā Rīgā atrada 14 Autio ģimenes īpašumus. To kopējā vērtība sasniedz 12 miljonus eiro. Īpašumi pirkti caur uzņēmumiem, kas tolaik piederēja Autio, bet tagad pārrakstīti 20 gadus vecai tuvai radiniecei.

Pa pēdām

Autio īpašumus Rīgā Re:Baltica izpētīja kopā ar Somijas sabiedrisko mediju YLE, kuras izmeklējošās žurnālistikas raidījuma MOT komanda viņa darbībai seko jau desmit gadu.

“Autio bija somu uzņēmējs, kas divus gadu desmitus dzīvoja Tallinā. Mani viņš interesē kā viens no galvenajiem aizdomās turētājiem lielā korupcijas skandālā Somijā,” Re:Baltica teica YLE žurnālists Jiri Haninens (Jyri Hanninen). “Sāku JF pētīt 2015.gadā, jo uzpeldēja dīvaini darījumi. Viņi sāka pirkt nekustamo īpašumu Igaunijā, lai gan uzdevums bija izīrēt lētus mājokļus somu jaunajai paaudzei. Atklāju, ka menedžments bija nosūtījis Igaunijas kompānijām gandrīz 20 miljonus eiro, pirka īpašumus no Autio un viņa investīciju kompānijas, deva kukuļus, maksāja par konsultācijām un aizdeva naudu čaulas uzņēmumiem no Igaunijas, kas to sūtīja uz Maltu un Maršala salām un atpakaļ uz Somiju. Pēc diviem gadiem un padsmit rakstiem somi un igauņi sāka izmeklēt. Tagad lielākā daļa menedžeru ir notiesāti un cietumā, bet vienīgais palikušais ir Autio, jo viņš slēpjas Baltkrievijā.”

Baltkrievija Somijai noziedzniekus neizdod, un juridiskā sadarbība kopš tās atbalstītā Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā ir faktiski apstājusies. Sazināties ar Autio žurnālistiem neizdevās.

Vai kāds meklēs?

Par Autio ģimenes īpašumiem Latvijā līdz šim nekas nebija zināms.

Dienā, kad Re:Baltica un YLE tos apmeklēja, vienā bija atsākusies rosība. Ēkā pilsētas centrā, Lāčplēša ielā 123B, pirms pieciem gadiem iebruka griesti, tāpēc 60 īrniekiem nācās meklēt patvērumu citur (ēku Autio bija iegādājies pusgadu iepriekš). Šovasar izdota būvatļauja nesošo konstrukciju nomaiņai, informēja Rīgas domē.

Vienā īpašumā Duntes ielā pavisam negaidīti sastapām vienu no Autio biznesa rīkotājiem Sergeju Vortu, kas nozīmē, ka īpašumus ģimene aktīvi apsaimnieko. “Biju totāli pārsteigts, kad nāca gaismā apsūdzības, jo uzskatu viņu par cienījamu uzņēmēju. Es neko par to nezināju,” teica Vorts. “Es esmu kā mēbele, kurš nodarbojas ar praktisko pusi – izīrēju īpašumus, slēdzu līgumus, ne man ir pieejas banku kontiem, ne es esmu kādā īpašuma daļā.” Viņš apliecināja, ka darījumus veicot tagadējās īpašnieces – Autio radinieces – uzdevumā (žurnālisti nenosauc viņas vārdu, jo viņa nevienā noziegumā nav apsūdzēta).

Somijas tiesu iestādes ir iesaldējušas tikai Autio īpašumus Somijā. Prokurore Elīna Karvo (Elina Karvo) teica, ka prokuratūra pagaidām neprasa iesaldēt Rīgā atrastos. Tikmēr JF, kas vēlas no Autio piedzīt ievērojamus zaudējumus, solās rīkoties. Organizācijas vadītājs Jāri Laine (Jari Laine) norādīja, ka apsver vēršanos ar prasību Somijas tiesā un pēta iespēju pieslēgt starptautiskos aizsardzības mehānismus “zaudēto līdzekļu atgūšanai”.

Tādā gadījumā tiesa droši vien vērtētu, vai īpašumi pilnībā vai daļēji pirkti par Jaunatnes foruma naudu. Tā var arī lemt, kurš uzskatāms par patieso īpašnieku – Autio vai radiniece.

Un ko FID?

Uz savu e-pastu Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestam trauksmes cēlājs Jākobuss toreiz saņēma lappusi garu atbildi (teksts – šeit). Tajā 12 reizes pieminēts vārds “likums”, piecas – dažādi šī likuma panti, kuri viņam jāizlasa, lai zinātu, kurās iestādēs būtu jāvēršas. Bet, ja viņa rīcībā ir ziņas par naudas atmazgāšanu, terorismu vai masu iznīcināšanas ieročiem, vai ar to saistītiem noziegumiem, viņš ir aicināts rakstīt vēl vienu ziņojumu par aizdomīgām darbībām (tādus parasti FID sniedz bankas un citas finanšu iestādes). “Ko tas vispār nozīmē cilvēku valodā?” FID vaicāja Jākobuss. “Es vienkārši cenšos jums nodot informāciju, ko esmu atklājis!”

Pirms šī raksta publicēšanas Re:Baltica jautāja FID, ko tas ir izdarījis ar Jākobusa sniegto informāciju. Dienesta preses pārstāve atbildēja, ka pēc likuma nedrīkstot to atklāt. Šādu pašu jautājumu FID uzdeva arī trauksmes cēlājs Jākobuss. Atbilde – pagaidām klusums.