Antarktīda kļūst zaļāka. Zinātniekus satrauc kontinenta sasilšanas ātrums

Zinātnieki izmantoja satelītattēlus un datus, lai analizētu veģetācijas līmeni Antarktikas pussalā - garā kalnu ķēdē, kas stiepjas uz ziemeļiem līdz Dienvidamerikas galam un kas sasilst daudz ātrāk nekā vidēji pasaulē.

Viņi atklāja, ka augu - galvenokārt sūnu - daudzums šajā skarbajā vidē pēdējo četru desmitgažu laikā ir palielinājies vairāk nekā 10 reizes, teikts Ekseteras un Hertfordšīras universitāšu Anglijā un Britu Antarktikas dienesta pētījumā, kas piektdien publicēts žurnālā "Nature Geoscience".

Pētījumā konstatēts, ka 1986. gadā Antarktikas pussalas veģetācija aizņēma mazāk nekā 0,4 kvadrātjūdžu platību, bet līdz 2021. gadam tā bija sasniegusi gandrīz 5 kvadrātjūdžu platību. Arī reģiona apzaļumošanas temps gandrīz četru desmitgažu laikā ir paātrinājies, no 2016. līdz 2021. gadam pieaugot par vairāk nekā 30%.

Lai gan ainava joprojām ir gandrīz pilnībā veidota no sniega, ledus un klintīm, šī nelielā zaļā teritorija kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus ir dramatiski palielinājusies.

Antarktīdu, aukstāko vietu uz Zemes, pēdējā laikā ir pārņēmis ekstrēms karstums. Šovasar dažās kontinenta daļās bija vērojams rekordliels karstuma vilnis, jūlija vidū temperatūrai sasniedzot līdz pat 50 grādiem pēc Fārenheita virs normas. Tas ir aptuveni 10 grādi pēc Celsija.

2022. gada martā dažās kontinenta daļās temperatūra sasniedza līdz pat 70 grādiem virs normas, kas ir ekstrēmākās temperatūras novirzes, kādas jebkad reģistrētas šajā planētas daļā.

Tā kā fosilā kurināmā piesārņojums turpina sildīt pasauli, Antarktīda turpinās sasilt, un šī zaļošana, visticamāk, tikai paātrināsies, prognozē zinātnieki. Jo vairāk pussala apzaļumo, jo vairāk augsnes veidosies un jo lielāka iespēja, ka reģions kļūs labvēlīgāks invazīvām sugām, kas potenciāli apdraudēs vietējo savvaļas dabu.

Pētnieki norāda, ka sēklas, sporas un augu fragmenti var viegli nokļūt Antarktikas pussalā ar tūristu un pētnieku zābakiem vai aprīkojumu, vai arī "tradicionālā" ceļā, kas saistīts ar migrējošiem putniem un vēju.

Apzaļumošana varētu arī samazināt pussalas spēju atstarot saules starojumu atpakaļ kosmosā, jo tumšākas virsmas absorbē vairāk siltuma.

Pētnieki norāda, ka Antarktīdas ikoniskā ainava varētu mainīties uz visiem laikiem.