Avoti: Putins pēc svarīga notikuma mainījis nostāju par Ukrainu (16)

Avoti norāda, ka vēl vasaras beigās šķita, ka karu būs iespējams izbeigt sešu mēnešu vai gada laikā. To veicināja vairāki faktori. Pirmkārt, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska retorikas mīkstināšana, kurš piekrita sarīkot referendumu par militārā konflikta pārtraukšanas nosacījumiem, kā arī plaša mēroga gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem, kas ļāva Putinam atgūt FSB specdienesta virsnieku Vadimu Krasikovu.

Turklāt notika deeskalācijas sarunas starp Krievijas un Ukrainas militārajiem spēkiem. Īpaši tika apspriests savstarpējais triecienu ierobežojums enerģijas objektiem. Bija plānots, ka vienošanās tiks pabeigtas 22.-23. augustā Katarā – tā būtu bijusi pirmā vienošanās starp Maskavu un Kijivu kopš pilna iebrukuma sākuma.

Kāpēc Putins satrakojās

"Tā būtu abpusēji izdevīga situācija. Krievijā nedarbojas aptuveni 15-20 % naftas pārstrādes rūpnīcu, un abas valstis gaida ziemu," sacīja kāds ar sarunu vedējiem pazīstams avots. Viņš sacīja, ka bija ierosināta arī plašāka deeskalācija, tostarp aizliegums izmantot noteiktus ieročus un triecienus noteiktā attālumā no frontes līnijas.

Tomēr visas šīs sarunas esot pārtraucis Ukrainas spēku iebrukums Kurskas apgabalā augusta sākumā. Pēc izdevuma "Pojasnitelnaja zapiska" intervētā teiktā, Putinu šī situācija nokaitināja – viņš uzskata, ka Kijiva sanāksmes gatavošanos Katarā izmantoja kā aizsegu operācijai Krievijas teritorijā.​

Kremlis ir nolēmis "iznīcināt" Ukrainu

"Kremlis ir nonācis pie secinājuma: mēs iznīcināsim Ukrainas valsti. Tagad tas ož pēc cīņas bez noteikumiem, kur abas puses domā, kā pasliktināt viena otras situāciju," sacīja avots. Viņš piebilda, ka Putins negribētu Kurskas apgabalu mainīt pret Donecku vai Luhansku.

Vienlaikus miera sarunu atbalstītāji Krievijas valdībā pēc Ukrainas operācijas Kurskas apgabalā ir mazākumā – ja pirms iebrukuma elite uzstājīgi centās panākt miera procesu, tad tagad tā vairs nav, saka augsta ranga amatpersona.

"Ir grūti pat pieminēt mieru, šīs balsis tiks apklusinātas," viņš uzsvēra.

Ja Ukraina saņems atļauju Rietumu raķešu triecieniem dziļi Krievijā, tas situāciju tikai pasliktinās, uzskata amatpersona, kas regulāri sazinās ar Putinu.

"Situācija ir aizgājusi pārāk tālu. Es neticu nevienam miera procesam. Kamēr Ukraina nesabruks, nekas nebeigsies," saka kāda liela valsts uzņēmuma vadītājs, kurš regulāri tiekas ar Putinu.

Tomēr viens no sarunu biedriem, kurš bieži tiekas ar Krievijas diktatoru, medijam apgalvo, ka Putins riskētu izmantot kodolieročus tikai liela atklāta kara gadījumā ar Rietumiem, taču pagaidām viņu ierobežo attiecības ar BRICS sabiedrotajiem.

Tomēr, pēc Putina paziņas domām, ja Rietumi pārstās nopietni uztvert viņa draudus, viņš "arvien rūpīgāk pievērsīs uzmanību kodolpogai".

Tikmēr, pēc izdevuma intervēto domām, Kremlis ir gatavs karot ilgi. Pēc viena no viņu domām, Kurskas operācija Kijivai var izrādīties taktiska veiksme, taču to it kā būšot grūti turpināt.

"Ukrainas spēki ir izsmelti. Kremlis var cīnīties šādā karā gadu desmitiem," viņš brīdina.

ISW: Krievijas ofensīva Ukrainas austrumos beigsies tuvāko mēnešu vai pat nedēļu laikā

Krievijas ofensīva Ukrainas austrumos, visticamāk, beigsies tuvāko mēnešu vai pat nedēļu laikā, taču Krievijas spēki joprojām turpinās uzbrukuma operācijas daudz lēnākā tempā, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Pēc analītiķu domām, 2023.gada rudenī sāktās Krievijas ofensīvas rezultātā atsevišķās frontes daļās pakāpeniski tiek gūti Krievijas taktiskie panākumi, taču maz ticams, ka krievi gūs operatīvi nozīmīgus panākumus:

"Krievijas spēkiem nav pietiekamu cilvēkresursu un materiālo resursu, lai bezgalīgi turpinātu intensīvas uzbrukuma operācijas, un Krievijas pašreizējās ofensīvās operācijas Ukrainas austrumos, visticamāk, tuvākajos mēnešos beigsies," teikts ISW ziņojumā.

Analītiķi atgādina, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Vuhledaru Doneckas apgabalā, un, lai gan tas ļaus tiem ieņemt izdevīgāku taktisko pozīciju, tas būtiski nemainīs operatīvo situāciju šajā frontes posmā.

"Krievijas uzbrukuma operācijas, kuru mērķis ir operatīvi nozīmīgu mērķu sasniegšana, piemēram, Časivajaras ieņemšana vai Ukrainas spēku izspiešana no Oskilas upes austrumu krasta, ir vai nu apstājušās, vai arī dod pārāk lēnus un niecīgus panākumus," uzsver ISW.

Vienlaikus ISW uzskata, ka Krievijas spēki, visticamāk, turpinās samazināt uzbrukuma aktivitātes mazāk prioritāros frontes posmos, nevis to darīs vienmērīgi visā frontes līnijas garumā:

"Krievijas spēki var turpināt ofensīvu daudz lēnākā tempā visā Ukrainas teritorijā, cerot, ka ilgstošs uzbrukuma spiediens neļaus Ukrainas spēkiem uzkrāt nepieciešamo dzīvo spēku un resursus, lai atgūtu iniciatīvu," secina analītiķi.