Lielbritānija atteiksies no Čagosu salām

ASV prezidents Džo Baidens to nodēvēja par vēsturisku vienošanos.

Uz Lielbritāniju gadu desmitiem ilgi tika izdarīts spiediens atteikties no suverenitātes pār arhipelāgu, bet tā pretojās šādam solim, jo lielākajā no arhipelāga salām - Djego Garsijas atolā - ierīkota stratēģiski svarīgā gaisa spēku bāze.

"Pirmo reizi vairāk nekā 50 gadu laikā bāzes statuss būs neapstrīdams un juridiski drošs," paziņoja Lielbritānijas Ārlietu, sadraudzības un attīstības birojs (FCDO). Arī Baidens slavēja Djego Garsijas bāzes saglabāšanu.

"Es atzinīgi vērtēju vēsturisko vienošanos un sarunu noslēgumu," paziņoja Baidens, piebilstot, ka šai vietai "ir būtiska nozīme valsts, reģionālajā un globālajā drošībā".

Lielbritānija 1965.gadā nolēma atdalīt salas no savas toreizējās kolonijas Maurīcijas un izveidot tajās militāro bāzi, ko iznomāja Savienotajām Valstīm. Būvējot bāzi, laikā no 1968. līdz 1973.gadam aptuveni 2000 Čagosu arhipelāga iedzimto tika pārvietoti uz Lielbritāniju, Maurīciju un Seišelām. Kopš tā laika šie cilvēki Lielbritānijas tiesās iesnieguši virkni prasību par kompensāciju.

Maurīcija kopš neatkarības iegūšanas 1968.gadā ir pretendējusi uz Čagosu arhipelāgu. ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) 2019.gadā ieteica Lielbritānijai atteikties no kontroles pār Čagosu arhipelāgu, bet Londona tiesas lēmumu neievēroja.

Sarunas par salu nākotni starp valstīm sākās 2022.gadā.

Bez vienošanās militārās bāzes "ilgtermiņa un droša darbība" būtu apdraudēta, norādīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija. Vienošanās arī novērš iespējamību izmantot šīs salas, kā "bīstamu nelegālu migrācijas ceļu uz Lielbritāniju", norādīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs.