1. oktobrī stājas spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, ar ko plānots motivēt parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
Tiks ietekmēti visu veidu parādnieki. Stājas spēkā grozījumi parādu piedziņas kārtībā (2)
Galvenais grozījumu mērķis ir samazināt naudas apmēru, ko ietur no parādnieku algas, tādējādi saglabājot cilvēka ienākumus uz rokas lielākā apmērā nekā līdz šim, skaidro Latvijas Televīzija.
Vairāk skaties Latvijas Televīzijas sižetā:
Ar grozījumiem maina gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu mērķis ir radīt tādu tiesisku regulējumu, kas ievēro un salāgo kreditoru un parādnieku intereses, motivē pildīt parādu saistības un sekmē parādu atdošanu.
Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka daļa no šiem cilvēkiem vēlēsies saņemt algu aploksnē.
Pašlaik līdz piedzenamā parāda pilnai samaksai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu). Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka, veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļi 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50% kopā.
Ieturējumus 30% apmērā par vienu parādu un 40% apmērā par vairākiem parādiem veiks no starpības starp neto ienākumu un parādniekam saglabājamo naudas summu.