SM divu nedēļu laikā plāno pabeigt ziņojumu par "Rail Baltica" projekta ieviešanu Latvijā

Viņš norādīja, ka ziņojums būs gatavs divu nedēļu laikā, savukārt pēc ziņojuma saskaņošanas ar ministrijām valdība varēs lemt, ko un kā labāk darīt.

Dubkēvičs arī apgalvoja, ka ziņojums būs publisks un pieejams ikvienam.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) sēdē uzsvēra, ka ziņojumu Ministru kabinetā bija jāiesniedz līdz šā gada 30.septembrim. Uz ko Dubkēvičs atbildēja, ka darbs ir apjomīgs, līdz ar to bija nepieciešams vairāk laika, lai kvalitatīvi to izstrādātu.

SM valsts sekretāres vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača papildināja, ka Eiropas Komisija (EK) gatavo jaunu ieviešanas lēmumu, kas aktualizēs "Rail Baltica" projekta ieviešanas kārtību un termiņus. Tostarp lēmumā, visticamāk, tiks arī precizēts, ka pirmajā kārtā līdz 2030.gadam Baltijas valstīs galvenokārt būs jāizbūvē viensliežu ceļi.

Iepriekšējā EK ieviešanas lēmumā 2018.gadā bija noteikts, ka līdz 2025.gada beigām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir jābūt pabeigtai dzelzceļa infrastruktūrai, kas elektrificēta 1435 milimetru (mm) divsliežu ceļa jauktai satiksmei, piemērojot to 740 metru gariem preču vilcienu sastāviem.

Dubkēvičs piebilda, ka patlaban tiek strādāts pie šī EK lēmuma, tādēļ vēl nav zināms, kas tajā konkrēti būs. "Kad lēmums būs pieejams, tad detaļās varēsim pastāstīt vairāk," viņš sacīja.

Sēdes laikā deputātu uzmanības centrā bija jautājums par to, kādas ir iespējamās sekas, ja Latvija nepildīs "Rail Baltica" uzņemtās saistības. Dubkēvičs skaidroja, ka, pirmkārt, tā būtu Baltijas valstu starpvaldību līguma "Par "Rail Baltica" ieviešanu" izbeigšana. Tas nozīmētu, ka nevarētu sasniegt Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti noteiktajā maršrutā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas izstāšanās no "Rail Baltica" projekta neatbrīvotu valsti no pienākuma līdz 2030.gadam 31.decembrim pabeigt TENT-T regulā atrunāto trūkstošo posmu, kā arī, izstājoties no "Rail Baltica", varētu samazināties Eiropas Savienības (ES) dotācijas vai izbeigties finansēšanas līgumi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būtu arī risks, ka visām Baltijas valstīm jāatmaksā daļu vai visu saņemto ES finansējumu.

Tāpat viņš pieminēja, ka projekta neīstenošana varētu izraisīt administratīva rakstura sekas, kā arī kaitējumu Latvijas starptautiskajai reputācijai.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji skaidroja, ka patlaban uzņemtās saistības "Rail Baltica" projekta ieviešanai Latvijā veido 1,416 miljardus eiro, tostarp Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansēšanas līgumu summa ir 1,134 miljardu eiro apmērā plus Latvijas nacionālais līdzfinansējums.

"RB Rail" pārstāvis Ojārs Daugavietis piebilda, ka ir svarīgi saprast, ka saistību neizpilde vienā līgumā neietekmē citus līgumus, jo katrs finansēšanas līgums EK tiek uzskatīts par atsevišķu projektu.

Viņš uzsvēra, ka EK var pieprasīt pilnībā vai daļēji atmaksāt piešķirto finansiālo palīdzību, ja divus gadus, pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas, vēl nav pabeigta tās darbības īstenošana, par kuru saņemta finansiāla palīdzība.

Komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš (JV) sēdes noslēgumā norādīja, ka komisija gaidīs SM informatīvo ziņojumu un pēc tam atkārtoti tiksies ar "Rail Baltica" iesaistīto pušu pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.