Austrijas parlamenta vēlēšanās uzvar labēji populistiskā un nacionālkonservatīvā Brīvības partija

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas izsludinātajiem rezultātiem FPÖ izcīnījusi 29,2% balsu, kamēr par ÖVP balsojuši 26,5% austriešu.

Trešajā vietā ar 21,1% balsu ierindojušies sociāldemokrāti (SPÖ). Tas vēsturiski ir vājākais partijas sniegums.

No trim vadošajām partijām ievērojami atpaliek liberāļi (NEOS-Jaunā Austrija un Liberālais forums) un pašreizējā valdošajā koalīcijā esošie zaļie, kurus attiecīgi atbalstījuši nepilni deviņi un 8% vēlētāju.

Salīdzinot ar 2019.gada vēlēšanām, atbalsts ÖVP sarucis par 11 procentpunktiem, bet FPÖ pieaudzis par 13. Atbalsts zaļajiem krities par 5,6 procentpunktiem.

Tādējādi līdzšinējā koalīcija, kuru veido ÖVP un zaļie, zaudējusi vairākumu parlamentā.

Par spīti aptauju raisītajām cerībām, nedz komunistiem, nedz Alus partijai, kuras līderis - pankroka grupas "Turbobier" solists Marko Pogo (īstajā vārdā Dominiks Vlacnijs) - iestājās par "politikas depolitizāciju", nav izdevies pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto četru procentu barjeru.

Vēlētāju aktivitāte sasniedza aptuveni 78%.

FPÖ jau divas reizes parlamenta vēlēšanās izcīnījusi otro vietu un tikusi pārstāvēta valdībā, iesaistoties koalīcijā ar konservatīvo Tautas partiju (ÖVP). Taču vēl ne reizi tā vēlēšanās nav uzvarējusi.

Tomēr FPÖ nav izcīnījusi vairākumu no 183 parlamenta apakšpalātas - Nacionālās padomes - deputātu vietām, un valdības veidošanai tai nāksies meklēt koalīcijas partnerus, kas nebūs viegls uzdevums.

55 gadus vecais FPÖ līderis Herberts Kikls, kuru oponenti apsūdz "nacistiskas valodas" lietošanā, ko pats FPÖ līderis gan noliedz, un viņa iespējamās saites ar Maskavu, kā arī gaidāmais saspīlējums attiecībās ar Briseli, daudzu acīs Brīvības partiju padara par neiespējamu sadarbības partneri, nemaz nerunājot par atrašanos tās vadītā valdībā.

Līdzšinējais kanclers Nēhammers vēl pirms vēlēšanām noraidīja iespēju darboties FPÖ līdera vadītā valdībā, norādot, ka Kikls ir daudz radikālāks nekā viņa priekšgājēji.

Nēhamers gan ļāvis noprast, ka konservatīvie varētu iesaistīties koalīcijā ar FPÖ, ja uz kanclera amatu tiktu izvirzīts kāds cits partijas pārstāvis.

ÖVP varētu izšķirties par sadarbību ar SPÖ trīspartiju koalīcijas ietvaros, piesaistot vai nu liberāļus, vai zaļos.

Neskatoties uz to Kikls svētdienas vakarā paziņoja, ka Austrijā noticis "vēsturisks" pavērsiens un sākusies "jauna ēra". Viņš arī pateicās vēlētājiem par "optimismu, drosmi un uzticību".

"Vēlētāji ir izteikuši savu gribu, nepārprotami paziņojot, ka valstī viss nevar turpināties, kā līdz šim," uzsvēra FPÖ līderis.

Tagad lēmuma pieņemšana atrodas prezidenta Aleksandra van der Bellena rokās. Prezidenta prerogatīva ir nosaukt nākamo kancleru.

Tradicionāli jaunās valdības veidošana tiek uzticēta tās partijas līderim, kura uzvarējusi vēlēšanās, taču nepastāv nekādas tiesiskas normas, kas prezidentam uzliktu par pienākumu ievērot šo tradīciju.

"Es gādāšu, lai, veidojot valdību, tiktu ievēroti mūsu liberālās demokrātijas pamati - likuma vara, varu dalīšana, cilvēku un minoritāšu tiesības, mediju neatkarība un dalība Eiropas Savienībā (ES)," sociālās saziņas vietnē "X" paziņojis van der Bellens, kas savulaik pārstāvējis zaļos un neslēpj savu nepatiku pret FPÖ.

Jau iepriekš viņš paziņojis, ka kanclera amatu neuzticēs nevienam, kas pārstāv antieiropeisku partiju un nenosoda Krieviju, kas uzsākusi karu pret Ukrainu.