VIDEO ⟩ Jaunais vēlēšanu biļetenu veidols izgaismojis krāpšanās risku līdzšinējās vēlēšanās

Šogad notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā balsis tika skaitītas ar rokām, bet politiķi un Centrālā vēlēšanu komisija solīja - līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām valstij būs jauna informāciju tehnoloģiju sistēma.

Valdība izstrādāt jauno vēlēšanu platformu pagājušajā gadā uzdeva Valsts reģionālās attīstības aģentūrai. Šī gada sākumā tā informatīvā ziņojumā ministriem stāstīja, ka līdzšinējo vēlēšanu biļetenu elektroniskai apstrādei ir zems precizitātes slieksnis, tādēļ jāievieš jaunas.

Jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija piedāvā izmantot jaunas vēlēšanu zīmes. Tās būšot vieglāk uztveramas un apstrādājamas. Ja tās neieviesīs, biļetenus atkal būs jāskaita ar rokām, brīdina komisija.

Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra jau iepriekš rādījusi jaunās zīmes Saeimas frakcijām, bet pagājušajā nedēļā tās nonāca atbildīgajā Saeimas komisijā.

Centrālajā vēlēšanu komisijā deputātiem stāstīja, ka pasūtījusi izpēti divās fokusgrupās, kur piedalījās cilvēki, kas iepriekš balsojuši vēlēšanās. Neraugoties uz pieredzi, teju pusē gadījumu fokusgrupu dalībnieki biļetenus aizpildījuši kļūdaini. Biežākā kļūda - nevēlamos kandidātus nevis izsvītro, bet tiem ievelk mīnusu. Tie paši cilvēki jaunā dizaina biļetenus aizpildījuši pareizi.

Tīri tehniski pluss kandidātam skaitās divas līnijas, kas krustojas rombā pie attiecīgā cilvēka vārda. Mīnuss skaitās tad, ja vārds tiek izsvītrots. Tā to nolasa arī skeneri, kurus balsu skaitīšanai izmantoja līdz pat aizpagājušā gada Saeimas vēlēšanām. Ja atzīmes ir neskaidras, tad lēmumu par to, kā interpretēt biļetenu pieņem vietējās iecirkņu un pašvaldības vēlēšanu komisijas.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte stāsta, ka vēlētājiem šo gadu desmitu garumā tomēr juka, kur tie plusiņi un mīnusiņi ir jāvelk. "Tās bija tās lielākās kļūmes, kur radās jautājumi, kāpēc vēlēšanu komisijām bija jāņem un jāskatās tieši iecirkņu komisiju darbs. Tāda lieta, ka ne visas vēlēšanu komisijas lieto skenerus," viņa atzina.

Komisijas vadītāja tikusies ar visu pašvaldību vēlēšanu komisijām. Visbiežāk skenerus neizmanto iecirkņi, kur ir ļoti maz vēlētāju. Tiem saskaitīt simts zīmes ar rokām ir vieglāk, nekā mācīties rīkoties ar skeneriem. Taču tas arī nozīmē, ka pārbaudīt, kā kas ir saskaitīts, var tikai uz vietas, apskatot fiziskās vēlēšanu zīmes, nevis kopējā sistēmā. Dažus mēnešus pēc vēlēšanām biļetenus iznīcina.

"Pie katra biļetena, kas ir neskaidrs - tur ir vai nu strīpiņa vai neskaidras zīmes -, ikviena pašvaldību vēlēšanu komisija tad izskatīja, un to darīs arī tālāk turpmāk, un tad nobalsoja kopīgi, kāda varētu būt bijusi vēlētāju griba," skaidroja Saulīte.

Vēlēšanu komisiju lēmumam, vai ieskaitīt šaubīgus svītrojumus vai plusus, ir liela nozīme. 2014. gadā ap 360 svītrojumi aiz svītras atstāja Solvitu Āboltiņu, vēlēšanās pirms diviem gadiem Jānim Reiram līdz Saeimas mandātam pietrūka mazāk nekā simts plusu. Pašvaldību vēlēšanās nonākšanu domē var izšķirt pāris svītrojumu vai plusu.

Līdzšinējais vēlēšanu datorsistēmu izstrādātājs un uzturētājs SOAAR "Nekā personīga" informē, ka 2022. gada Saeimas vēlēšanās strādāja 1055 vēlēšanu iecirkņi. Skenerus izmantoja 716. Neizmantoja gandrīz visi iecirkņi ārvalstīs un daudzi mazi iecirkņi mazāk apdzīvotās vietās. Piemēram, Gulbenes novadā skenerus darbināja tikai divos no 18 iecirkņiem, Krāslavas novadā - trijos no 27. Saldus novadā - piecos no 25. Talsu novadā - sešos no 28. Izceļas Ventspils pilsēta un novads, kur skeneri netika izmantoti nevienā no 24 iecirkņiem - 12 pilsētā un 12 novadā.

"Nē, mēs skenerus neesam izmantojuši nekad. Mēs toreiz atteicāmies un mēs skaitām ar roku. Protams, tas notiek ilgāk, bet problēmas mums nekad nav bijušas," norādīja Ventspils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Baiba Līdaka.

Tikmēr gadu iepriekš - 2021. gada pašvaldību vēlēšanās skenerus izmantoja vēl mazāk iecirkņos - tikai 504. Zināms, ka Ventspils iecirkņos bija 31 vēlēšanu novērotājs, bet Ventspils novadā - neviena.

Saulīte norādīja, ka likumā nav nekas ierakstīts par obligātu skeneru lietošanu. Iepriekš esot bijuši 25%, kas nelietoja skenerus, īpaši mazie iecirkņi.

"Varētu būt instrukcija, protams, par to lemj komisija, kas ir partiju un frakciju pārstāvji, vai tam būtu jābūt, ka viss tiek skenēts. Katrā gadījumā mēs no savas puses esam paredzējuši, esam pieprasījuši budžetā, ka skeneri būtu," sacīja Saulīte.

CVK uzstāj, ka jaunās zīmes un atbilstošās datorsistēmas jāievieš jau nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanās. Ja kaut kas noies greizi kādā no novadiem, tad uzrīkot atkārtotas vēlēšanas būs daudz vieglāk nekā, ja tiks pieļautas kļūmes nākamajās - Saeimas - vēlēšanas. Savukārt izstrādāt jaunu sistēmu vecā dizaina zīmēm neesot plānots. Taču Saeimas deputātiem par steigu ir šaubas. Iebildumi komisijas sēdē izskanēja no Zaļo un zemnieku savienības un "Jaunās vienotības".

Piemēram, "Jaunās vienotības" deputāts Gatis Liepiņš uzskata, ka jaunās zīmes nevar atbalstīt uz vēlēšanām, kas būs pēc deviņiem mēnešiem, taču var runāt par to ieviešanu uz Saeimas vēlēšanām.

Šonedēļ koalīcijas vadošās partijas "Jaunās vienotības" pozīcija ir pielaidīgāka - Saeimas sēdē frakcijai būs brīvais balsojums. Zaļzemnieki gan joprojām ir šaubīgi. Ceturtdien likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts, bet turpmāk vēl gaidāmas diskusijas.

"Par vēlēšanu godīgumu mums šaubu nav pilnīgi nekādu. Tas, ka ir kaut kāds kļūdas procents biļetenos vai tajā, kā tie tiek skaitīti - arī elektroniski skaitot - tāpat ir šis cilvēka faktors iesaistīts, tā ir atsevišķa diskusija. Šobrīd mums nav pārliecības, ka šis kļūdas procents tiešām būs mazāks, kā mums sola, to mēs vērtēsim," norādīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Sabiedriskās politikas centrs "Providus" iesaka politiskajām partijām vērst uzmanību iecirkņiem, kas neizmanto skenerus. Lai nebūtu šaubu par vēlēšanu godīgumu, balsu skaitīšanas laikā klāt būtu jābūt novērotājiem.