ES Atmežošanas regula: svarīgākais par EUDR ieviešanu Latvijā

ES Atmežošanas regula, kas aizstās ES Kokmateriālu regulu

2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1115 jeb ES Atmežošanas regula, kas aizstās ES Kokmateriālu regulu. Ar šo regulu paredzēts mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek laisti ES tirgū vai eksportēti no tās, tādējādi mazinot ES ietekmi uz meža platību samazināšanos un mežu degradāciju visā pasaulē.

Produkti, uz kuriem attiecas regula, ir koksne, palmu eļļa, soja, liellopi, kakao, kafija, kaučuks un dažādi produkti, kas no tiem iegūti (piemēram, papīrs, mēbeles, riepas, šokolāde).

No 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem, kas izveidoti pirms 2020. gada 31. decembra un kas ražo vai tirgo regulas 1. pielikumā uzskaitītos produktus, izņemot kokmateriālus un koka izstrādājumus.

Kāpēc regula nepieciešama?

Regulas ietekmes novērtējumā norādīts, ka

bez pienācīgas regulatīvās iejaukšanās Savienības patēriņš un sešu pirmpreču (liellopi, kakao, kafija, eļļas palma, soja un koksne) ražošanu vien līdz 2030. gadam palielinātu pasaulē atmežoto platību līdz aptuveni 248 000 hektāriem gadā.

Saskaņā ar efektivitātes analīzē izmantotā pētījuma datiem lielāko daļu no Savienības izraisītās atmežošanas rada septiņas no astoņām šajā pētījumā analizētajām pirmprecēm: eļļas palma (34,00 %), soja (32,8 %), koksne (8,6 %), kakao (7,5 %), kafija (7,0 %), liellopi (5,0 %) un kaučuks (3,4 %). Lielākā daļa no šīm pirmprecēm Latvijā netiek iegūtas – šajā gadījumā regula attieksies uz attiecīgo produktu importu.

Izmaiņas eksporta procedūras kartībā

Regulas izpratnē eksports ir produktu izvešana ārpus ES muitas teritorijas – gadījumi, kad tiek piemērota attiecīgā muitas procedūra. “Muitas deklarācijā būs jāietver informācija par ES informācijas sistēmas piešķirtajiem numuriem, kas attiecas uz eksportējamo preci,” skaidro Strūve.

“Līdz šim uz meža nozares uzņēmumiem attiecās ES kokmateriālu regula, kura tiek atcelta līdz ar atmežošanas regulas stāšanos spēkā. Salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu, būtiski paplašināts slogs tirgus dalībniekiem.

Attiecībā uz produktiem – jāvērtē vai tie nav saistīti ar atmežošanu vai meža degradāciju. Jauna prasība ir pienācīgas pārbaudes paziņojums – tirgus dalībniekiem pirms attiecīgo preču laišanas tirgū būs jāievada informācija par preci, apliecinot, ka tā atbilst regulas prasībām. Par katru paziņojumu ES informācijas sistēma piešķirs unikālu numuru, kurš būs jāiekļauj turpmākajā produktu piegādes ķēdē. Jauna produkta radīšana arī tiek uzskatīta par jaunas preces laišanu tirgū - attiecīgi arī par šo jauno produktu būs jāiesniedz informācija ES informācijas sistēmā. Šajā gadījumā būs iespēja atsaukties uz iepriekš izsniegtiem numuriem, kas attiecas uz izejmateriāliem no kā šis jaunais produkts radīts.”

Atbilstoši regulas prasībām, turpmāk visiem tirgus dalībniekiem būs jāvāc, jāapstrādā, jāpārbauda un jāuzkrāj lielu datu apjomu. Strūve uzsver, ka par datu savākšanu un apstrādi atbildīgs katrs uzņēmums pats. “Uzņēmuma līmenī jāfokusējas uz to informācijas apjomu, ko prasa regulas 2. pielikums – pienācīgas pārbaudes paziņojuma saturs.

Lielākais izaicinājums ir prasība sagatavot informāciju par ģeolokāciju – zemesgabala atrašanās vietas koordinātas, kur iegūts attiecīgais produkts.”

Eiropas Komisija šobrīd strādā arī pie iespējas automātiskai datu apmaiņai starp dalībvalstu uzņēmuma vai kādas institūcijas datu bāzi un ES informācijas sistēmu. Tas ļautu izvairīties no manuālas datu ievades sistēmā it īpaši lielajiem uzņēmumiem. Eiropas komisija arī plāno apmācības par ES informācijas sistēmas lietošanu. Strūve piebilst, ka šobrīd gan vēl nav pilnīgas skaidrības kā šis risinājums strādās.

Arī no Latvijas puses norit sagatavošanās. Šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai maksimāli izmantotu valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju un tādējādi palīdzētu tirgus dalībniekiem ieviest regulas prasības, iespējami samazinot administratīvo slogu tieši tirgus dalībniekiem.

Valsts meža dienests plāno izmantot jau esošo informāciju meža valsts reģistrā, lai palīdzētu meža īpašniekiem sagatavot informāciju par koksnes ieguves vietu.

Plānots, ka, vienlaicīgi ar koku ciršanas apliecinājumu, Valsts meža dienests sagatavos informācijas failu, kuru apaļo kokmateriālu tirgotājs varēs iesniegt ES informācijas sistēmā. “Tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka šādu risinājumu nevar nodrošināt visos gadījumos, it īpaši tajos, kad nav nepieciešams koku ciršanas apliecinājums, – tad Valsts meža dienestam nav informācijas par kokmateriālu īpašnieka nolūku laist tirgū attiecīgos produktus,” uzsver Strūve.

Citi izsekojamības risinājumi

Risinot situāciju, kas rodas sakarā ar nepieciešamību ieviest regulu, tirgū tiek piedāvāti dažādi jauni produkti. Piemēram, PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification) piedāvā IT risinājumus.

PEFC kā viena no pasaulē vadošajām meža sertifikācijas sistēmām kopīgi ar saviem IT sadarbības partneriem ir radījušas risinājumus, lai palīdzētu uzņēmumiem šajā pielāgošanās periodā.

LiveEO ir viens no pirmajiem PEFC sadarbības parteriem šajā jomā, kas izstrādāja TradeAware rīku. Šis rīks apvieno LiveEO zināšanas satelītanalītikas jomā un PEFC zināšanas koksnes piegādes ķēdes izsekojamībā. TradeAware rīka izmantošanai ir būtiskas priekšrocības, jo tas ir īpaši pielāgots sertificēto uzņēmumu vajadzībām, piemēram, nodrošina nepieciešamo datu integrāciju, viegla pircēju un piegādātāju iekļaušana platformā, pieejama satelītu datu analītika, kas ļauj identificēt atmežošanas un meža degradācijas riskus, samazina administratīvās izmaksas, salāgojot EUDR un PEFC prasības u.c. ieguvumi.

Otrs IT risinājums ir tapis sadarbībā ar Osapiens, radot Osapiens HUB rīku. Arī šī platforma ir izstrādāta tā, lai uzņēmumi varētu uzturēt pārredzamas, ilgtspējīgas un regulai atbilstošas piegādes ķēdes, kas ir atbilstošas arī PEFC stingrajiem sertifikācijas standartiem.

PEFC sertificētiem uzņēmumiem TradeAware un Osapiens HUB risinājumi ir pieejami par īpašu cenu. Reģistrācija šajās sistēmās jau ir pieejama, un visi ieinteresētie uzņēmumi ar tām var detalizēti iepazīties.

“Sertifikācijas organizāciju piedāvātie risinājumi var palīdzēt ieviest regulas prasības uzņēmuma līmenī, bet tie nav pamatnosacījums regulas ieviešanai, tāpat arī to ieviešana automātiski nenodrošina regulas prasību izpildi,”

skaidro Strūve. “Par šiem risinājumiem diemžēl detalizētāk nemācēšu izstāstīt – tie tomēr ir katras attiecīgās kompānijas piedāvājums tirgus dalībniekiem, un attiecīgi tirgus dalībnieki var izvērtēt, vai viņiem tas ir noderīgi un izmaksu efektīvi, jo pilnās versijas ir par maksu. Viena lieta, uz kuru gribētu šajā kontekstā vērst uzmanību, – risinājumi balstīti uz attālās izpētes datiem pēc situācijas uz 2020. gada 30.decembri, atbilstoši regulai. Tā tālāk tiek salīdzināta ar aktuālajiem datiem, un, ja tiek fiksēta atmežošana, tad tiek norādīts risks par neatbilstību regulas prasībām. Attālās izpētes dati mēdz atšķirties un rezultāts atkarīgs no datu apstrādes precizitātes.”

Pārkāpumiem sekos sodi

“Par regulas prasību pārkāpumiem tiks paredzēti sodi nacionālajos normatīvajos aktos,” informē Strūve. “Plānots, ka detalizācijas pakāpe par pārkāpumiem būs salīdzinoši vispārīga, piemēram, sods par produktu tirgošanu, uz kuru neattiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums. Jāņem vērā tas, ka jau šobrīd attiecībā uz mežsaimniecības jautājumiem mums jau ir salīdzinoši detāli sodi nacionālajos normatīvajos aktos.”

Visticamāk, daudz kas būs atkarīgas no pārkāpuma apstākļiem – vai pārkāpums ir apzināts, vai uzņēmums ir gatavs sadarboties ar kontrolējošo iestādi un novērst trūkumus utt.

Būtiskākais ierobežojums varētu būt liegums piekļūt tirgum. Piemēram, ja, importējot kādu produktu, muitas deklarācijā nav ietverta informācija par ES informācijas sistēmas izsniegtu numuru, tad attiecīgo produktu nevarēs laist brīvā apgrozībā ES.

Tiek plānots sekot līdzi tam, lai uzņēmumi pilnībā atbilstu jaunajām prasībām. “Kompetentā iestāde attiecībā uz kokmateriāliem un koka izstrādājumiem būs Valsts meža dienests,” informē Strūve, “Regula uzliek pienākumu kompetentajām iestādēm veikt zināmu pārbaužu apjomu atkarībā no attiecīgajai valstij atbilstošā riska vērtējuma – jo augstāks risks, jo lielāks minimālo pārbaužu īpatsvars. Šo risku vērtējumu paredzēts izstrādāt līdz gada beigām.”

Kad tomēr nepieciešama atmežošana un kā tas notiek Latvijā?

Atmežošanu var veikt, ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus (turpmāk – kompensācija).

Īpašumam, kurā ierosināta atmežošana, nepieciešama spēkā esoša meža inventarizācija.

Meža platību atmežo, ja tas nepieciešams:

• Būvniecībai;
• Derīgo izrakteņu ieguvei;
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai (šajā gadījumā regula turpmāk ierobežos šajās platībās iegūto regulā uzskaitīto produktu apriti);
• Īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;
• Valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās.

Papildu informācija par procesiem saistībā ar regulas ieviešanu ir pieejama šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.