ASV Finanšu ministrija atsauc sankcijas pret "ABLV Bank" (1)

FinCEN izdeva augstāk minēto paziņojumu par sankcijām 2018. gada februārī, kad tā konstatēja, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku.

2018. gadā "ABLV Bank" zaudēja savu bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju. Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku.

"ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai.

ASV vēstniecība Rīgā norāda, ka šis FinCEN paziņojums ir iespējams, tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā.

Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku. Kopš 2018. gada Latvija ir pieņēmusi vērienīgas likumdošanas un regulējošo noteikumu reformas, kuras samazināja nerezidentu depozītu aktivitāti – galveno naudas atmazgāšanas risku avotu – un spēcināja AML/CFT pilnvaras un institucionālās spējas.

Visā šajā procesā ASV un Latvija cieši sadarbojās, daloties tehniskajā palīdzībā un zināšanās, lai uzlabotu Latvijas finanšu sistēmas drošību.

ASV vēstniecība Latvijā atgādina, ka reformu laikā 2018.gada aprīlī Latvijas valdība pārcēla Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) no Ģenerālprokuratūras pārraudzības, piešķirot FID neatkarību un autonomiju. 2018.gada novembrī Latvijas valdība paplašināja finanšu uzrauga (agrāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas tika iekļauta Latvijas Bankā 2023.gada janvārī) atbildības jomu, lai uzlabotu AML/CFT uzraudzību finanšu un kapitāla tirgus sektoros.

Tāpat 2019.gadā Latvijas valdība grozīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ieviešot amatu piemērotības pārbaudi banku augstākajai vadībai un klientu izvērtēšanas darbiniekiem, prasību pārtraukt darījumu attiecības ar jebkuru klientu, kurš neiztur pienācīgu pārbaudi, aizliegumu atvērt un uzturēt anonīmus kontus, "patiesā labuma guvēja" definīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā netiešu kontroli.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumi arī paredzēja klienta izpētes (KYC) un klienta pienācīgas pārbaudes (CDD) prasību precizēšanu, pievienojot papildu nozares, kurām jāievēro KYC/CDD, un ieviešot pastāvīgu uzraudzību un finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi prasību Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par politiski nozīmīgām personām, viņu radiniekiem un pietuvinātajām personām pastiprinātas pienācīgas pārbaudes prasību klientiem no augsta riska jurisdikcijām, ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem prasību paplašināšanu, valsts banku regulējošās iestādes pilnvarošanu atsaukt banku licences vai citādi apturēt to uzņēmējdarbību.

Savukārt 2021.gadā Latvijas valdība ieviesa turpmākas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, tostarp AML/CFT regulējuma un uzraudzības paplašināšanu, lai aptvertu papildu uzņēmumu un juridisko personu veidus, nekustamo īpašumu aģentu un brokeru iekļaušanu kā subjektus, kuriem jāievēro AML/CFT prasības, nepārtrauktas un pastāvīgas apmācības prasību tiem subjektiem, kuriem ir ar AML/CFT saistīti pienākumi, pausts vēstniecības paziņojumā.

Tāpat 2021.gada grozījumi likumā paredzēja prasību, ka patiesie labuma guvēji nedrīkst būt notiesāti par starptautiskiem noziegumiem vai noziegumiem pret valsti, finanšu iestāžu izmantoto riska novērtējuma izraisītāju paplašināšanu, kā arī jaunu rīku un programmatūras ieviešanu, lai palīdzētu pienācīgi pārbaudīt un iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka "FinCEN" paziņojums stiprina pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kuras atbildīgās iestādes novērš noziedzīgu interešu iesakņošanos valstī, stiprina uzticību Latvijas finanšu sistēmas integritātei un drošībai, kā arī veicina godprātīgu investoru un starptautisko partneru interesi par Latviju, tādējādi veicinot valsts konkurētspēju.

Sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajiem partneriem Latvija turpinās darbu pie esošu un jaunu risku savlaicīgas apzināšanas un pasākumiem, lai novērstu to negatīvo ietekmi, norāda FM.

Ieklausoties "FinCEN" konstatētajā par smagu finanšu noziegumu veikšanu un to veicināšanu kā "ABLV Bank" biznesa prakses pīlāru, Latvijas kompetentās iestādes ir veikušas un turpina veikt neatkarīgas pārbaudes izmeklēšanas faktu noskaidrošanai un pierādījumu iegūšanai, skaidro FM.

Ievērojot apmērus, izmantotās metodes un starptautisko tvērumu, kādā "ABLV Bank" bija izvērsusi daudzslāņu darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai caur bankas kontiem, Latvija sadarbojās ar virkni citu valstu uzraudzības iestāžu, finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm.

FM atgādina, ka 2023.gada jūnijā uz Latvijas Ģenerālprokuratūras neatkarīgi sagatavotas un celtas apsūdzības pamata tika sākta Ekonomisko lietu tiesas tiesvedība kriminālprocesā pret "ABLV Bank" akcionāriem un vadību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 2,1 miljarda eiro apmērā legalizāciju. Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā.

Paralēli tiek iztiesātas vairākas krimināllietas pret "ABLV Bank" darbiniekiem un kreditoriem (klientiem) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pamatojoties uz Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanas rezultātiem, tiek gatavotas jaunas apsūdzības, informē FM.

Tāpat FM norāda, ka īstenotais reformu process jeb "kapitālais remonts" ne tikai nodrošināja, ka Latvija netika iekļauta FATF (starptautiskais standartu noteicējs cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu) "pelēkajā sarakstā", bet arī ar pastiprinātu starptautisku sadarbību tālredzīgi novērsa Krievijas un citu Krieviju atbalstošo vai nedraudzīgo valstu noziedzīgās un koruptīvās ietekmes īstenošanu, izmantojot Latviju un tās finanšu sistēmu kā placdarmu.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem FATF sarakstā iekļautajām valstīm tas izmaksā kā minimums 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ik gadu zaudētu investīciju un paaugstinātu izmaksu veidā, neskaitot reputācijas zaudējumu, skaidro FM.

Latvijas Bankā atzīmē, ka "FinCEN" 2018. gada paziņojuma atsaukšana ir augsts novērtējums Latvijas paveiktajam finanšu noziegumu apkarošanā.

""FinCEN" publicētais paziņojums, ar kuru tiek atsaukts 2018. gada 13. februāra lēmuma projekts pret "ABLV Bank", ir liels solis Latvijas un mūsu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanā un augsts novērtējums Latvijas paveiktajam finanšu noziegumu novēršanā," teikts Latvijas Bankas publiskotajā paziņojumā.

Latvijas Bankā arī atzīmē, ka visu Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgs darbs radījis jaunu finanšu sektora uzraudzības regulējumu un praktisko ietvaru, kā arī tālākos nepieciešamos posmus un procesus efektīvai un atbildīgai cīņai ar finanšu noziegumiem, jo īpaši – naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

Centrālajā bankā norāda, ka pēdējos gados Latvijas banku sektorā notikusi nozīmīga transformācija. Tās bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, ir mainījušas biznesa modeļus, atsevišķas bankas konsolidējušas darbību vai pārtraukušas kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.

"Kopumā Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska līmenis un būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, tāpēc pašlaik jāturpina riskos balstītas pieejas praktiskā stiprināšana," atzīmē Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā norāda, ka produktīvā sadarbībā ar finanšu sektoru mazināts normatīvais slogs un izstrādātas vadlīnijas, ieteikumi un publicēti apkopoti labās prakses piemēri, lai sekmētu labākās prakses ieviešanu cīņai ar finanšu noziegumiem un novērstu Latvijas finanšu sektora izmantošanu noziedzīgām darbībām, nodrošinātu efektīvu risku vadību un godprātīgam klientam draudzīga banku sektora darbu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotais, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".