ĀM vērtē izskanējušās ziņas par Latvijas pilsoņa saistību ar Krievijas ēnu flotes shēmu

Kā aģentūrai LETA pauda ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte, Latvija iestājas par iespējami plašāku un spēcīgāku Eiropas Savienības sankciju noteikšanu Krievijai, lai samazinātu tās eksporta ieņēmumus, īpaši no energoresursu tirdzniecības, un vājinātu tās militāro jaudu.

ĀM uzsvēra, ka viena no būtiskākajām Latvijas prioritātēm attiecībā uz sankciju politiku ir tālāku ierobežojošo pasākumu ieviešana pret Krievijas "ēnu floti," enerģētikas infrastruktūru un uzņēmumiem, kā arī papildu eksporta un importa ierobežojumi precēm, kuras var izmantot Krievijas militārās kapacitātes stiprināšanai.

Kā pauž ĀM, tā turpinot sagatavot jaunus sankciju priekšlikumus un izvērtē visu informāciju, kas nonāk tās rīcībā. ĀM norāda, ka šajā kontekstā notiek cieša sadarbība un informācijas apmaiņa ar līdzīgi domājošām valstīm reģionā, kā arī ar partnerinstitūcijām ASV un Lielbritānijā.

"Attiecībā uz starptautiskajos un vietējos medijos izskanējušo informāciju par Latvijas pilsoņa saistību ar iespējamiem likumpārkāpumiem, Ārlietu ministrija to vērtē saziņā ar tiesībsargājošajām iestādēm," teica Eglīte.

Kā vēstīts, izdevums "The Insider" noskaidrojis, ka viens no galvenajiem spēlētājiem Krievijas ēnu flotes shēmā, ar kuru Krievijas nafta joprojām tiek transportēta pircējiem, kas ir gatavi maksāt vairāk, nekā sankciju noteiktais maksimālais apjoms (60 ASV dolāru par barelu), ir Latvijas pilsonis Aleksejs Haļavins.

Divi ar viņu saistīti uzņēmumi pirkuši naftu no Krievijas korporācijas "Surgutneftegaz" par cenu, kas pārsniedz maksimālo robežu, un tas korporācijai jau ir atnesis papildu 1,4 miljardus dolāru. Citi ar Haļavinu saistīti uzņēmumi pārvaldīja tankkuģus, kas transportēja naftu no Krievijas uz Indiju un Ķīnu, un vienu no viņa pārvaldītajiem tankkuģiem Izraēlas iestādes apsūdzējušas par naftas piegādi Libānas šiītu grupējumam "Hizbollah" un Irānas spēku vienībai "Quds".

"The Insider" vēsta, ka Haļavins saistīts arī ar krievu Mihailu Silantjevu, kurš vadīja kompāniju "Promsirjeimport". Šim uzņēmumam jau iepriekš divas reizes tika piemērotas sankcijas - par degvielas piegādi Krimai un par naftas piegādi Sīrijai.

Cenu ierobežojums ir pasākums, kas paredzēts, lai ierobežotu ieņēmumus Krievijas budžetā no jēlnaftas pārdošanas, neradot ievērojamu cenu pieaugumu pasaules tirgū. Cenu griesti aizliedz rietumvalstu uzņēmumiem apkalpot Krievijas naftas pārdošanu - sniegt starpniecības, transporta un apdrošināšanas pakalpojumus -, ja cena pārsniedz 60 ASV dolārus par barelu. Tomēr Krievija turpina saņemt karam tik ļoti nepieciešamos naftas dolārus, jo starpnieki vienkārši pārreģistrēja savus uzņēmumus uz Dubaijā reģistrētām juridiskām personām un turpināja tirdzniecību, it kā nekas nebūtu noticis. "The Insider" analizēja šo juridisko personu datus un atklāja, ka to vadībā ir Eiropas Savienības (ES) pilsoņi.

Viens no lielākajiem Krievijas naftas pircējiem, apejot cenu griestus, izrādījās Latvijas pilsonis Haļavins, ar kuru ir saistīti trīs Dubaijā reģistrēti uzņēmumi - "Black Pearl Energy Trading LLC", kurā viņš bija īpašnieks un direktors, un ar to saistītās kompānijas "OGC Shipping LLC" un "Conmar Maritime". Pirmie divi uzņēmumi 2023.gadā no "Surgutneftegaz" iegādājās aptuveni 38 miljonus barelus naftas par vidējo cenu 82 ASV dolāri par barelu. No 2024.gada janvāra līdz maijam muitas dokumentos reģistrēta tikai "Black Pearl Energy Trading" darbība, kas, apejot sankcijas, iegādājās vairāk nekā 20,6 miljonus barelu naftas par vidējo cenu 83,7 ASV dolāri par barelu.

Rezultātā "Surgutneftegaz" vien ieguva par aptuveni 1,4 miljardiem ASV dolāru lielākus ieņēmumus, nekā tas būtu saņēmis saskaņā ar cenu griestiem. Kopējie ikgadējie papildu ieņēmumi Krievijas budžetā no naftas pārdošanas, apejot noteikto slieksni, tiek lēsti septiņu līdz 11 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir ievērojama summa Krievijas militārās mašīnas atbalstam.

"The Insider" izdevās noskaidrot Haļavina saistību ar uzņēmumiem, kuriem pieder un kuri pārvalda tankkuģus, kas pārvadā naftu no Krievijas uz ostām Indijā un Ķīnā.

Intervijā "YoungShip Cyprus" 2022.gadā Haļavins sevi raksturoja kā kompānijas "Sparta Shipmanagement" ģenerāldirektoru un grupas OGC direktoru padomes priekšsēdētāju un gala faktisko beneficiāru.

"Sparta Shipmanagement" ir reģistrēta Kiprā tajā pašā adresē, kur kompānija "Lagosmarine Ltd", abus uzņēmumus tagad vada viens un tas pats Grieķijas direktors, kurš ir minēts arī kā to nominālais īpašnieks. Spriežot pēc kopīgās adreses, "Lagosmarine" ir saistīta ar fiktīvu uzņēmumu grupu, kam saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem pieder tankkuģi "Clyde Noble", "Sagar Violet" un "Caroline Bezengi". Saskaņā ar vietnes "marinetraffic.com" datiem šie kuģi regulāri veic reisus starp Krievijas Primorskas, Ustjlugas un Kozjminas ostām un ostām Indijā un Ķīnā. Saskaņā ar muitas dokumentiem tie paši maršruti tika izmantoti arī naftas transportēšanai, kas pārdota ar Haļavinam saistītiem Dubaijā bāzētiem uzņēmumiem.

Haļavins uz "The Insider" žurnālista jautājumiem atbildēja: "Es īsti nesaprotu šo paziņojumu būtību un uzdrošinos apliecināt, ka visas savas darbības veicu starptautisko tiesību ietvaros, tostarp sankciju ievērošanu. Un jūsu ziņojumi, ar visu cieņu, izskatās pēc provokācijas. Pateicos jums un novēlu jums jauku dienu."

Kā norāda "The Insider", Rietumos pastāvošās tiesību normas un mehānismi ir pietiekami, lai sodītu demokrātisko valstu pilsoņus, kuri palīdz apiet tirdzniecības embargo un sankcijas. Proti, Latvijas Krimināllikuma 84.pants paredz kriminālatbildību par valsts vai starptautisko organizāciju noteikto sankciju apiešanu.