Viņš akcentēja, ka patlaban pasaulē ir deviņas kodolvaras - ASV, Ķīna, Krievija, Francija, Lielbritānija, Pakistāna, Indija, Ziemeļkoreja, Izraēla, kura neatzīst, ka tai ir kodolieroči. Tāpat katrā valstī ir sava kodoldoktrīna. Andžāns norādīja, ka tādas doktrīnas autoritārās valstīs nav nekā vērtas. Eksperts klāstīja, ka kodoldoktrīnas nosaka, kādos apstākļos kodolieročus var pielietot, taču var rasties arī neordināri apstākļi, kad arī demokrātiskām valstīm ir jārīkojas citādāk, ja notiek strauja eskalācija.
Runājot par Baltkrieviju, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka gan Krievija, gan Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts, kas ir zināms NATO atdarinājums. Tā ir Krievijas veidota organizācija, kurā ietilpst vairākas bijušās padomju savienības valstis, piemēram, Kirgizstāna, Kazahstāna, Tadžikistāna, Armēnija, kura savu dalību organizācijā ir apturējusi. Taču uz šo jautājumu var paraudzīties arī no citas puses - ASV ar savu kodollietussargu sargā savus sabiedrotos.
Taujāts, vai Putina ierosinājums nav vēl viens spiediena mehānisms, lai Ukraina padotos, Andžāns uzskata, ka netiešā veidā tā tas arī ir. Šāds ierosinājums varētu norezonēt daļā ASV vēlētāju, jo ir republikāņi, kuri iestājas par atbalstu Ukrainai mazāk nekā demokrāti. Tā ir arī iespēja Trampam pateikt, ka, "redziet, vieni žvadzina kodolieročus, un kurš tad īsti grib kodolkaru, tāpēc ir jānoslēdz miers, un tāda kara nebūs".
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka, tikko tiek pieminēts kodolkarš, cilvēkiem galvā rādās apokaliptiskas ainas, piemēram, kā notika kodolsprādziens Hirosimā un Nagasaki, kas ir divas vienīgās reizes, kad kaujā kodolieročus pielietoja. Ja Putins grozīs valsts kodoldoktrīnu, tad tas pastiprinās Trampa priekšvēlēšanu kampaņā sacīto par mieru, savukārt demokrātu kandidāte Kamala Herisa izskatītos pēc tādas, kas mēģina "vest uz kodoleskalāciju".