VIDEO ⟩ Kārtējie izšķērdīgi iztērētie miljoni. Kurš atbildīgs par ZM elektroauto uzlādes staciju tīkla izbūves iepirkumu? (5)

Aiz vērienīgā iepirkuma stāv ar Nacionālo apvienību saistīta firma. Projektu sāka zemkopības ministra Kaspara Gerharda laikā un naudu iedalīja no līdzekļiem prioritāriem pasākumiem.

3 miljonu vērtajam e-auto uzlādes staciju tīklam bija jānosedz visa Latvija. Plāns paredzēja, ka šādiem punktiem jāatrodas pie Zemkopības ministrijas ēkām, tās izmantos vienīgi sava resora autoparkam.

Ilze Jaunalksne-Rēdere:

"Šai adresē Jelgavā atrodas pat vairākas Zemkopības ministrijas iestādes. Lūk, arī dārgā elektroautomobiļu uzlādes stacija. Darba dienas rītā tā stāv tukša un neizmantota. "

Jelgavā Dobeles ielā vienuviet atrodas četras Zemkopības ministrijas padotības iestādes. Sastaptie darbinieki stāsta, ka uzlādes staciju sākumā izbūvēja pļavas vidū pagalmā. Vēlāk tā pārcelta, un šobrīd pie tās var normāli piebraukt. Kaut zīmes liecina, ka šis punkts vienlaikus paredzēts divu e-auto vai hibrīdauto uzlādei, kā tas strādā, pieredzes nav. Nevienai no iestādēm šeit nav sava zaļā spēkrata.

LAD Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Uldis Sprukts.

NP: "Skatāmies, ka jums te uzstādīta tā e-automobiļu uzlādes stacija. Cik sen?"

Sprukts: "Pagalmā? Jā? Ir, jā."

NP: "Cik sen?"

Sprukts: "Uzstādīts bija sen. Bet pieslēgt var... jāpadomā... kādus divus mēnešus?"

NP: "Cik intensīvi izmantojat?"

Sprukts: "Nu, mums vēl pašiem nav elektromašīnas. Mums tagad iepirkums ir. Novembra vidū vajadzētu būt pirmajai elektromašīnai."

Pat ja šeit strādājošajiem dienestiem ar laiku parādīsies e-auto, staciju pilnvērtīgi darbināt nevar, jo ēkas elektrotīklā nepietiek jaudas.

"Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu" pārstāve Filimonija Brigmane:

"Bija kāds mēnesis atpakaļ, kad viņi pilnībā pabeidza. Viņš tikai nedarbojas tur. Viņš vēl nav kaut kas saregulēts. Kurš tur var, kurš nevar to strāvu ņemt."

NP: "Vai tā strāva salāgota? Skatos, tā ēka veca."

Brigmane: "Principā nav. Viņi var tikai vienu mašīnu lādēt. Vairāk nevar... tad tur pietrūkst strāvas. Jāpalielina strāva. Saprotu, ka tur lielas problēmas.

Bet varbūt ar laiku varēs. Jārisina. Jo vietas tur ir divas."

Zemkopības ministrijas e-auto uzlādes punktu "Nekā personīga" Dobelē atrod viegli. Atšķirībā no Jelgavas, tas uzstādīts labi redzamā vietā.

Arī Dobelē vienuviet reģistrētas vairākas zemkopības ministrijas padotības iestādes. Visā ēkā sastopam tikai vienu darbinieci. Augu aizsardzības dienesta inspektore stāsta, ka uzlādes punktu nav ievērojusi. Dienestam esot savi "zaļie auto", taču ne reģionos.

NP: "Tad, kad to tīklu uzstādīja, tad teica, ka tas būs ZM padotības iestāžu vajadzībām. Mans jautājums ir, vai Augu aizsardzības dienestā ir kāds e-auto vai hibrīds?"

Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Elga Eihmane: "Ir. Bet tās atrodas Rīgā. Šeit reģionos mums nav."

Patlaban Zemkopības ministrijas resorā ir ap 100 e-auto vai hibrīdauto. Infrastruktūra nav salāgota tā, lai stacijas var izmantot citas valsts iestādes. Blakus Zemkopības ministrijas ēkai Dobelē atrodas CSDD. Sastaptie darbinieki stāsta, ka viņiem pašiem videi draudzīgo auto nav. Stacija būtu ērta viņu klientiem, taču privātie Zemkopības ministrijas tīklu izmantot nedrīkst, jo tad ministrijai jākļūst par elektrības tirgotāju.

Līdz šā gada augustam Zemkopības ministrijas tīklā uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās, vairāk nekā puse ātrās uzlādes staciju stāv neizmantotas. 50 lieljaudas (60kW) iekārtas pamatā nav piemērotas ēku elektrotīklam. Un tikai astoņas no 52 divām darbojas ar pilnu jaudu.

Dārgo projektu sāka Krišjāņa Kariņa valdības laikā, kad zemkopības nozari vadīja Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. Plānojot 2022.gada budžetu, naudas pieprasījums tam pēkšņi parādījās starp ministrijas prioritātēm. Saeimas deputāti nobalsoja par projektu, kurš bija paslēpts zem "investīciju ieguldījumiem Eiropas Savienības zaļā kursa mērķu sasniegšanai".

Tobrīd Zemkopības ministrijas rīcībā bija 3 elektroautomobiļi un šāda tīkla izbūve nebija nevienā tās stratēģijā vai plānā. Iepirkuma prasības tika izveidotas tā, lai varētu pieteikties konkrēts pretendents, uzskata Valsts kontrole.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka:

"Viena no tām bija prasība vismaz divos līgumos veikt lieljaudas uzlādes staciju izbūvi, tai skaitā vienā līgumā vismaz 50 iekārtu izbūvi.

Un tajā brīdī 2022.gadā 50 lieljaudas staciju pieredze bija tikai vienam komersantam Latvijā. Un te ir tas jautājums, kāpēc tieši 50?"

Valsts revidenti rēķina, ka viena ātrās uzlādes iekārta Zemkopības ministrijai izmaksājusi 38 9410 eiro. Salīdzinājumam Latvenergo iepirkta iekārta publiskajam tīklam maksājusi nepilnus 18 tūkstošus (17 777 eiro).

Vilka: "Pēc revidentu veiktām piesardzīgām aplēsēm šis sadārdzinājums tikai uz iekārtām ir apmēram 600 tūkstoši eiro."

NP: "Vai tajā ir saskatāmas korupcijas pazīmes?"

Vilka: "Ja iepirkumā ir tikai viens pretendents, jau paredzams... tad ir ļoti augsts risks."

Iepirkumā par uzlādes infrastruktūras izbūvi pieteicās tikai viens pretendents, energobūvnieks "Reck". Uzņēmuma īpašnieku struktūrā redzama saistība ar tā laika ministriju vadošo Nacionālo apvienību. Lielākā kompānijas īpašniece (40%) firma "Topos L" pieder nacionālās apvienības eiroparlamentārieša Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai.

Tā laika zemkopības ministrs Kaspars Gerhards skaidro, ka Nacionālā apvienība neuzņemas atbildību par izšķērdētiem valsts līdzekļiem.

Bijušais zemkopības ministrs (NA) Kaspars Gerhards:

"Kola māsas rīcība nedomāju, ka būtu NA izvēle..

Man nav tādas informācijas, ka NA būtu kāda saistība ar Kola māsas izvēli."

NP: "Bet tas, ka konkursa nosacījumi bija uzrakstīti pietiekami sarežģīti."

Gerhards: "Tur bija rakstīts, ka jābūt Kola māsai? Nu, paskatāmies nopietni.

Projektam nav bijuši nekādi politiskie uzstādījumi. Tas ir projekts, ko ir veikusi administratīvā vadība. No politiskās puses tur neviens nav piedalījies. Nav bijis tāds politiskais uzstādījums par vienu vai otru risinājumu. Te nav nekādas politiskās sasaistes, un neviens politiķis tur nekur nav piedalījies."

NP: "Tad tas, ka tieši tā kompānija uzvar, to jūs saucat par nejaušību?"

Gerhards: "Es nesaucu ne par ko. Ir konkursa komisija. Ir procedūras."

Pie projekta pašiem pirmsākumiem klāt nebija tā laika ministrijas valsts sekretārs, tagad Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs.

Taču tieši Kronbergs vēlāk izveidoja konkursa komisiju, slēdza līgumus un apstiprināja plānu par dārgo iekārtu uzlikšanu. Viņš arī piekrita jau 2022. gada pēdējās dienās pārskaitīt SIA "Reck" lielāko daļu projekta līdzekļu - divus ar pusi miljonus. Kaut arī iepirkuma piedāvājumā un vispārīgās vienošanās dokumentācijā bija paredzētas Spānijas firmas (Circontrol S.A) iekārtas, pie Zemkopības ministrijas ēkām pusotru gadu vēlāk nekā līgumā paredzēts pieslēdza cita ražotāja Polijas uzņēmuma Ekoenergetyka-Polska S.A uzlādes stacijas.

Valsts kancelejas vadītājs, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs:

"Es to projektu pārņēmu, un man arī nestāstīja, ka tur ir radušās problēmas."

NP: "Kāpēc akceptējāt 2022. gadā 80 procentus no summas? (2,4 miljonus.)"

Kronbergs: "Mēs varējām pazaudēt visu naudu. Un tad mums viss paliktu iesaldēts, neizdarīts līdz galam."

Projekta tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādāja SIA "Reck" apakšuzņēmējs "Corporate Consulting", par to saņemot vairāk nekā 170 tūkstošus eiro (172 300 eur).

Savukārt cits šīs grupas uzņēmums " Corporate Systems" no šā gada februāra nodrošina staciju garantijas apkopi un lietotāju atbalstu diennakts režīmā.

Šīs grupas uzņēmumi uzvarējuši daudzos valsts iepirkumos, gan E-lietas, gan E-veselības projektos. Izstrādājuši tehniskās specifikācijas, veikuši uzraudzības darbus.

Kāda bija vienošanās starp iepirkumā uzvarējušo "Reck" un tā piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, Zemkopības ministrijas e-auto projekta īstenotājs mums neatbildēja. Tāpat uzņēmums nesniedza skaidrojumu, kāpēc 2022.gada pārskatā tas neuzrāda divus ar pusi miljonus, ko saņēma no Zemkopības ministrijas. Uzņēmums "Reck" "Nekā personīga" ar sabiedrisko attiecību speciālista starpniecību norādīja, ka šobrīd visas atbildes ar projekta saistītajos jautājumos esot Ģenerālprokuratūras un Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē. Projekts esot realizēts pilnā apjomā, un tam sācies garantijas laiks.

"2024.gada 19. septembrī iepazināmies ar Valsts kontroles publicēto ziņojumu par Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu projektu. Valsts kontrole ir norādījusi, ka visi tā materiāli tiks nodoti Iepirkumu uzraudzības birojam un LR Ģenerālprokuratūrai tālākai izmeklēšanai.

Uzskatām, ka šobrīd visas atbildes ar konkrēto projektu saistītajiem jautājumiem ir LR Ģenerālprokuratūras un IUB kompetence.

Vēlamies norādīt, ka projekts ir realizēts pilnā apjomā, un saskaņā ar līgumu tam sācies garantijas laiks.

Atgādinām, ka jau 2022. gadā konkrēto iepirkumu un tā rezultātus izvērtēja KNAB, secinot, ka interešu konflikta likuma pārkāpumi nav."

Zemkopības ministrs Armands Krauze no ZZS dienesta pārbaudi rosinājis tikai pēc Valsts kontroles publiskotā ziņojuma. Tai dots mēnesis laika.

Zemkopības ministrs (ZZS) Armands Krauze:

"Jums laikam atbildība un skaidrojums jāprasa no tā laika ministra un partijas vadības."

NP: "Ārpus VK pats neesat interesējies? Jūs jau ministrs esat gadu.."

"Šai gadījumā mēs nāksim klajā ar priekšlikumu, ka tas nav tikai ZM resoram. Jo es uzskatu, ka tie politiskie lēmumi savulaik bija nepareizi. Un te ir atbildība politiskā līmenī. Lai mēs novērstu šos trūkumus, es redzu, ka tam uzlādes tīklam jābūt atvērtam visām valsts iestādēm."

Valsts kontrole norāda, ka Zemkopības ministrijai bija iespēja izveidot savu tīklu ar parastām, ne ātrās uzlādes stacijām. Tādā gadījumā valsts būtu ietaupījusi vairāk nekā divus ar pusi miljonus.