Kas notiktu, ja Latvijā aizliegtu kūdras ieguvi?

Kāpēc kūdra kā Latvijas dabas resurss netiek pienācīgi novērtēts?

Pasaules valstīs, kurām pašām nav pieejami kūdras resursi, ļoti novērtē Latvijā iegūto kūdru un plaši to izmanto dārzkopībā un lauksaimniecības zemes ielabošanā. Arī valstīs, kurām kūdra ir vieglāk pieejama, novērtē kūdras īpašības.

Jo, lai gan arvien vairāk tiek domāts, kā kūdras izmantošanu samazināt, alternatīvie risinājumi šobrīd nenodrošina pietiekamu kvalitāti, tālāko procesu efektivitāti un izmaksas.

Ja valsts interesēs ir rūpēties par sabiedrības veselību, pārtikas drošību un augsnes kvalitāti, tad šobrīd kūdra ir neaizstājams resurss, ar to domājot, ka, ražojot substrātus, vismaz minimālā proporcijā kūdra ir substrāta sastāvdaļa.

Tiek apgalvots, ka kūdras izmantošanu neuzskata par ilgtspējīgu. Kā jūs to komentētu?

Lai kūdras izmantošana Latvijā varētu būt ilgtspējīgāka, pirmkārt, ir jāattīsta dārzkopība, tajā integrējot zinātniski pārbaudītus un gudrākus kūdras izmantošanas risinājumus.

Piemēram, katram augam un procesam pielāgotus specializētus substrātus, pēc iespējas vairāk efektivizējot visu dārzkopības procesu no sēkliņas līdz ražas novākšanai un kūdras substrātu tālākai izmantošanai. Otrkārt, kūdras ieguvējiem vajadzētu investēt ieguves procesā un tādos rekultivācijas risinājumos, kuru ietvaros kūdra pēc rekultivācijas atjaunotos, tā nodrošinot kūdras pieejamības ilgtspēju teritorijās, kur notiek kūdras ieguve. Latvijā šādam nolūkam varētu izmantot arī vēsturiskās kūdras ieguves vietas, tur atjaunojot vidi, kurā no augu masas un sūnām ilgākā termiņā veidotos kūdra.

Jau vairākus gadu desmitus notiek pētījumi, meklējot alternatīvu substrātu kūdrai. Vai tie nav vainagojušies panākumiem?

Pasaulē kūdrai kā sastāvdaļai substrātos tiek izmantotas alternatīvas, piemēram, kokosšķiedra, kokšķiedra vai akmens vate, arī bioloģiskie atkritumi un komposts.

Balstoties uz LVM pieredzi un veiktajiem izmēģinājumiem meža stādu audzēšanā, redzam, ka kūdras substrāts šobrīd ir neaizvietojams.

Saskaņā ar pētījumu "Peat production for horticultural use in the Latvian context: sustainability assessment through LCA modeling", analizējot trīs substrātu ietekmi kopējā dzīves ciklā uz cilvēku veselību, klimata pārmaiņām, ekosistēmu kvalitāti un resursu ieguvi, secināts, ka substrāts, kuram kopējā negatīvās ietekmes vērtība ir vislielākā, ir kokosšķiedras substrāts. Tam seko akmens vates substrāts, un no trim vismazākā ietekme ir kūdras substrātam.

Saskaņā ar statistikas datiem, starp kokosšķiedras lielākajām eksportētājvalstīm pasaulē ir Indija, Šrilanka un Ķīna, kas nozīmē, ka šiem izejmateriāliem ir garš un "CO2 pēdu atstājošs" arī transportēšanas ceļš, turklāt ar tiem kopā ir liels risks, ka varētu tikt ievestas jaunas un bīstamas baktērijas, sēnes un vīrusi, kas Latvijas videi ir svešas un to uzvedība mūsu apstākļos nav zināma un ir jāpēta. Līdz ar to, manuprāt, līdz veiksmīgiem risinājumiem vēl ejams garš ceļš.

Kādi ir kūdras nozares izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļajā kursā? Kāpēc izskan apgalvojums, ka kūdra ir drauds Zaļajam kursam? Vai tas atbilst patiesībai?

Piedāvāju skatīties virzienā, ka kūdra palīdz sasniegt Zaļā kursa mērķus. Jo Zaļajā kursā ir plāns būtiski veicināt mežu atjaunošanu, kam vajadzēs koku stādus, kurus nevar nekur citur izaudzēt, kā tikai kūdrā. Vienlaikus ir jārisina virkne jautājumu, kas skar nozares ietekmes novērtēšanas metodisko pieeju un precīzu datu ieguvi par kūdras ieguves procesu un tās ietekmi kopējā klimata politikā. Nozares pārstāvji kopā ar zinātniekiem plāno vai jau ir sākuši aktivitātes, lai šo situāciju padarītu skaidrāku un iegūtu kvalitatīvākus datus, kurus var izmantot tālāko lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā.

Kūdras ieguve ekonomikā – cik tā mums ir nozīmīga?

Pietiekami nozīmīga, it īpaši reģionos, jo nozare nodrošina darba vietas un eksportspējīgu produktu ražošanu.

Lai kūdras ieguves nozīme Latvijā turpinātu pieaugt arī nākotnē, svarīgi palielināt katra iegūtā kūdras substrāta pievienoto vērtību, lai attīstītu lauksaimniecības un dārzkopības nozari, padarot tās efektīvākas un eksportspējīgākas.

Kas notiktu, ja Latvijā aizliegtu kūdras ieguvi?

Tad būtu lielas nesaimnieciski izmantotas platības, kur zemju īpašniekiem būtu jāiegulda pamatīgas investīcijas šo platību rekultivēšanai. Pēc LVM pieredzes, lielākajā daļā platību to izdarīt būtu nesamērīgi dārgi vai pat neiespējami. Piemēram, jau šobrīd ir teritorijas, kuras vēsturiski ir nosusinātas, un tajās kūdras ieguve ir pārtraukta, neizstrādājot kūdru līdz rekultivācijai nepieciešamajam līmenim.

Ikdienā redzam, ka šajās teritorijās izveidojusies ugunsnedroša, neauglīga vide. Ja arī laikapstākļu ietekmē kāds augs uzsāk savu dzīvesciklu, tad jau drīz tas padodas un uznīkst. Ja Latvijā kūdras ieguve tiktu aizliegta, sabiedrībai būtu ierobežota pieejamība veselīgai pārtikai, bet mums nebūtu iespēja turpināt atjaunot mežus ar kvalitatīviem stādiem un nodrošināt atbilstošu pilsētvides apzaļumošanu.

Visdrīzāk beigu beigās mēs importētu kūdru no citām valstīm, kur kūdras ieguve būtu atļauta, piemēram, no Kanādas.

Kāda ir sabiedrības attieksme?

SKDS 2023. gadā veica pētījumu par kūdras ieguvi Latvijā, veicot tiešās intervijas un aptaujājot 1010 respondentus.

71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā piekrīt, ka kūdras ieguve dod būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un ka kūdra ir svarīga Latvijas eksporta prece (69%).

Saskaņā ar VID informāciju kūdras ieguves nozare valsts budžetā 2023. gadā iemaksāja 20,3 milj. EUR un gadā nodarbināja vidēji 1934 cilvēkus.

Lai gan Eiropas Savienības Zaļais kurss nosaka dažāda veida ierobežojumus kūdras izmantošanai, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, 75% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotāju kopumā ir pozitīva attieksme pret kūdras ieguvi, tikai 11% domā, ka kūdras ieguves apjoms būtu jāsamazina.

44% respondentu kopumā piekrīt, ka bez kūdras nav iespējams izaudzēt koku, dārzeņu un dekoratīvos stādus (44%), bet 40% kopumā piekrīt, ka daudzi Latvijas kūdras purvi pieder ārzemniekiem.

Nedaudz samazinājies respondentu īpatsvars, kuri kopumā piekrīt, ka kūdras ieguve nodara kaitējumu dabai (no 44% līdz 38%), bet palielinājies respondentu īpatsvars, kuri kopumā nepiekrīt, ka kūdras ieguves rezultātā Latvijas iedzīvotājiem samazinās iespējas lasīt ogas un sēnes (no 44% līdz 49%).

21% uzskata, ka kūdras ieguves apjomu Latvijā vajadzētu palielināt, bet 43% — ka būtu jāatstāj nemainīgs esošais kūdras ieguves apjoms. 11% respondentu uzskata, ka kūdras ieguves apjomu vajadzētu samazināt, bet 2% respondentu domā, ka kūdras ieguvi vispār vajadzētu pārtraukt. Salīdzinot ar 2018. gada aptaujas datiem, rezultāti būtiski nav mainījušies.

Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji kūdru un tās produktus galvenokārt ir izmantojuši, audzējot puķes vai dārzeņus (59%). Nedaudz vairāk kā viena trešdaļa respondentu (36%) to izmantojuši, stādot stādus savā dārzā. Retāk kūdra un kūdras produkti tiek izmantoti, sējot zālienu un apzaļumošanai (11%), kurināšanai (8%), meža atjaunošanai (7%), siltināšanai (4%), un kā dizaina materiāls interjerā (1%). 28% respondentu nav izmantojuši kūdru vai kūdras produktus. Kūdru un kūdras produktus biežāk ir izmantojušas sievietes, kā arī lauku teritorijās dzīvojošie respondenti.

Salīdzinot ar 2018. gada aptaujas datiem, ir pieaudzis respondentu īpatsvars, kuri kūdru un tās produktus izmanto, audzējot puķes vai dārzeņus (no 52% līdz 59%), bet samazinājusies izmantošana, stādot stādus savā dārzā (no 41% līdz 36%).

Nedaudz vairāk kā puse respondentu (51%) uzskata, ka pēc kūdras ieguves beigām kūdras purvā vajadzētu atjaunot dabīgo purvu. Respondenti arī norāda, ka kūdras purvos pēc kūdras ieguves beigām vajadzētu stādīt šajā teritorijā mežu (43%), stādīt šajā teritorijā ogulājus (36%), rekultivēt un pārvērst šo teritoriju saules un vēja parku būvniecībai — 13%.

64% kopumā nebūtu gatavi maksāt vairāk par koku, dārzeņu un dekoratīvajiem stādiem, ja to audzēšanā nav izmantota kūdra (drīzāk nebūtu — 30%, noteikti nebūtu — 34%).

40% uzskata, ka daudzi Latvijas kūdras purvi pieder ārzemniekiem.

Kūdras purvu piederība: aptuveni divas trešdaļas (78%) kūdras ieguves licences laukumu pieder publiskai personai – 55% valstij, 16% pašvaldībām un 15% juridiskām personām (juridisko personu zeme iekļauj pašvaldību kapitālsabiedrību zemi, kā arī uzņēmumu un dažu citu juridisko personu zemi).

33% uzskata, ka pēc kūdras ieguves paliek kūdras "tuksneši". LVM apsaimniekotajās teritorijās 2024. gadā rekultivācijas process uzsākts ~919 ha platību, kurā pabeigta kūdras ieguve.

675 ha rekultivācijas mērķis ir noteikts mežsaimniecība, ieaudzējot vai kopjot mežaudzes. 244 ha tiks veidota mitrzeme, veicinot purva atjaunošanās procesus.

2025. gadā kūdras ieguve varētu noslēgties 314 ha un tajos tiks sākts rekultivācijas process, aptuveni pusē no platībām tiks veidoti mitrāji, otrā daļā attīstot mežsaimniecību.

Purvi Latvijas teritorijā aizņem aptuveni 10% jeb aptuveni 640 tūkst. ha. Kopējā licences laukumu platība, kurā var notikt kūdras ieguve, pēdējos trīs gados ir vidēji 25 tūkst. ha, kas ir līdz 4% no visām purvu platībām Latvijā (Valsts vides dienesta informācija).

Plašāk ar pētījuma datiem varat iepazīties, spiežot šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar LVM.