Nepanāk vienošanos par nākamā gada budžetā izglītībai atvēlētā finansējuma izlietojumu

Ceturtdien valdības ārkārtas sēdē tika skatīts ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem. Tajā norādīts, ka pedagogu atlīdzībai vispārējā izglītības sektorā strādājošajiem paredzēts finansējums 30 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Vienlaikus IZM kā izglītības politikas veidotāja sadarbībā ar citām nozares ministrijām, pašvaldībām un nozares sociālajiem partneriem var vienoties par labāko veidu finansējuma novirzīšanai no 2025.gada. Tas nozīmē, ka ieplānotos 30 miljoni eiro varētu novirzīt arī jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai.

Skaidrība par iezīmēto 30 miljonu eiro izlietojumu jāpanāk līdz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdei, kas gaidāma mēneša beigās.

Politiķe cer, ka līdz tam būs panākta vienošanās finansējumu tomēr novirzīt jaunajam modelim. Tas izlīdzināšot nevienlīdzību pedagogu atalgojumā dažādos Latvijas reģionos, jo šobrīd mērķdotācijas apmērs ir atkarīgs no demogrāfijas tendencēm pašvaldībā.

"Ja mēs sakām, ka tuvākā skola ir laba skola, tad tikai caur šādu modeli mēs varam to nodrošināt," pārliecināta Čakša.

Finansējuma novirzīšana jaunajam modelim nozīmētu atkāpšanos no streika vienošanās par zemākās darba algas likmes kāpināšanu.

"Esošā ekonomiskā situācija neļauj mums izpildīt pēdējo [grafika] soli, par kuru vienmēr esmu iestājusies. [..] Šobrīd, saprotot, ka šis ir drošības budžets, mums ir tikai iespēja [saņemt] 30 miljonus eiro. Domāju, mums vairāk jādomā par to, lai attīstītos ekonomika [..] - ja nav šo gudro bērnu, nav arī ekonomikas," sprieda Čakša.

Atbilstoši IZM aplēsēm, jaunā modeļa ieviešanai nākamgad vajadzēs papildu 36 miljonus eiro. Trūkstošos sešus miljonus ministrija plāno rast, pārskatot, kurām programmām varētu piesaistīt vairāk Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu.

Uz Čakšas aicinājumu novirzīt finansējumu finansēšanas modeļa reformai bažīgi raugās Latvijas Pašvaldības savienība (LPS). Jaunais modelis 2026.gadā un turpmāk valstij izmaksās papildu 106,49 miljonus eiro, taču nav skaidrs, vai šāds finansējums tiks rasts.

Šādu politiķes ieceri jau nosodījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuru satrauc, ka ar atvēlēto finansējumu nepietikšot, lai izpildītu streika vienošanos par zemākās darba algas likmes celšanu.

Situācijā, kad "valsts budžetā jāskaita katrs eiro", jāpilda jau uzņemtās saistības, nevis finansējums jānovirza jaunu, "pusjēlu" reformu īstenošanai, aģentūrai LETA pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa atzīmēja, ka grafiks jāizpilda jau janvārī, savukārt finansēšanas modeli plānots ieviest tikai 2025.gada septembrī. Grafika izpildi paredz arī Izglītības likums.

Arī pēc tikšanās ar ministrijas un pašvaldību pārstāvjiem piektdien LIZDA nostāja nav mainījusies. "Mēs respektējam, ka [zemākā atalgojuma celšana] nebūtu tādā apmērā, kā bija sākotnēji solīts, vismaz daļēji," pauda Vanaga.

Iepriekš LIZDA draudēja ar tiesvedības sākšanu, ja grafika izpilde netiks turpināta. Vaicāta, vai grafika "iesaldēšana" nozīmēs draudu uzturēšanu, Vanaga atbildēja, ka vispirms sagaidīs sarunu rezultātu.

Iepriekš Čakša kā nozares ministre solīja iestāties par to, lai tiktu pildīts nākamais algu grafika solis. Atbilstoši grafikam, nākamgad pedagogu atalgojuma zemākās darba stundas likme pieaugtu līdz 10,35 eiro jeb par 8,5%.

Vienlaikus no premjeres Evikas Siliņas (JV) paustā valdības sēdē noprotams, ka pedagogi nākamgad var rēķināties tikai ar 2,6% lielu algu pieaugumu.