Eiroparlaments par Venecuēlas prezidentu atzīst opozīcijas kandidātu Gonsalesu

EP balsojums, kas ir nesaistošs un neatspoguļo Eiropas Savienības (ES) valstu nostāju, notika pēc centriski labējo parlamentāriešu vienošanās ar jaunu galēji labējo grupējumu. Šo vienošanos nosodīja kreisie eiroparlamentātrieši.

Gonsaless, kurš ir aizbēdzis uz Spāniju, apgalvo, ka ir uzvarējis prezidenta vēlēšanās jūlijā. Viņa apgalvojumu ir atzinušas ASV.

Spānija un citas ES valstis līdz šim ir aprobežojušās ar atteikšanos atzīt Maduro par vēlēšanu uzvarētāju un aicinājušas Venecuēlas valdīibu publiskot detalizētus vēlēšanu rezultātus.

"ES vajadzētu darīt visu, lai nodrošinātu, ka leģitīmais un demokrātiski ievēlētais Venecuēlas prezidents Edmundo Gonsaless var stāties amatā 2025.gada 10.janvārī," paziņoja EP.

EP, kas pieņēma rezolūciju ar 309 balsīm par un 201 pret, arī aicināja ES noteikt sankcijas "Maduro un viņa tuvākajām aprindām".

75 gadus vecais Gonsaless pateicās EP par šo balsojumu, nosaucot to par "Venecuēlas tautas suverēnās gribas atzīšanu".

"Mans vēstījums venecuēliešiem ir šāds: Starptautiskā sabiedrība turpina palielināt savu atbalstu," Gonsaless paziņoja sociālo mediju platformā "X".

Venecuēlas parlaments, kur Maduro partijai ir absolūts vairākums, "kategoriski noraidīja ļauno agresiju, kuru iedvesmoja Eiropas Parlamenta fašistiskie labējie".

Atgādinot par EP 2019.gadā pausto atbalstu toreizējam Venecuēlas opozīcijas līderim Huanam Gvaido, kurš sevi pasludināja par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, Venecuēlas parlaments nosodīja "Eiropas Parlamenta nelikumīgo praksi atzīt viltus valdības".

EP rezolūcija arī izraisīja kreiso eiroparlamentāriešu neapmierinātību, jo centriski labējais bloks tās pieņemšanai vienojās ar EP galēji labējo grupu "Patrioti Eiropai", kas izveidota pēc EP vēlēšanām jūnijā.

Kreisie politiķi nosodīja centriski labējās Eiropas Tautas partijas gatavību atteikties no solījuma nesadarboties ar galēji labējiem.