Veiks auditu par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvniecības un pamattrases projektēšanas līgumu vadību

SM ir noslēgusi līgumu ar "KPMG Baltics" par SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) noslēgto "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un saistītās infrastruktūras būvdarbu līgumu izmaksu pieauguma pamatotību, kā arī "KPMG Baltics" būs jāveic Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" noslēgto projektēšanas līgumu vadības un kontroles novērtējums, izvērtējot 2022.gada audita rezultātā ieviesto līgumu vadības procesu uzlabojumu efektivitāti.

Audita mērķis ir gūt neatkarīgu, objektīvu novērtējumu EDzL un "RB Rail" noslēgto līgumu vadībai un sniegt rekomendācijas līgumu vadības un finanšu procesu uzlabošanai, tostarp turpmākiem izmaksu pieauguma mazināšanas pasākumiem.

Auditu īstenos divās daļās. Pirmajā daļā auditā būs jāvērtē 2019.gada līgums ar pilnsabiedrību "BeReRix" par "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem, kā arī 2021.gadā noslēgtais līgums ar pilnsabiedrību "B.S.L Infra" par "Rail Baltica" Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakāžu būvdarbiem.

Auditā vērtēs būvdarbu pasūtīšanas, pieņemšanas un apmaksas kārtību, kā arī veikto būvdarbu līgumu grozījumu, kuriem ir finanšu un laika ietekme, izvērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesu. Papildu analizēs būvdarbu izmaksu indeksācijas mehānismu un tā piemērošanu līgumos, un līgumu un to grozījumu noslēgšanas pamatotību.

Savukārt otrajā daļa būs jāvērtē "RB Rail" noslēgto projektēšanas līgumu vadības procesu izmaiņas, ieviestos procesus un to efektivitāti atbilstoši 2022.gadā veiktā audita secinājumiem un rekomendācijām.

SM skaidro, ka globālo ģeopolitisko notikumu rezultātā novērojams būvniecības izmaksu būtisks pieaugums. Līdz ar to finansējums abu starptautisko staciju aktivitātēm nav pieejams pietiekošā apmērā, lai nosegtu faktisko būvniecības izmaksu indeksāciju atbilstoši līgumiem. Papildu izmaksas radījis arī Rīgas Centrālās stacijas būvdarbu apjoma palielinājums.

Tāpat papildu finansējums bija nepieciešams projektēšanas darbu pabeigšanai Latvijā, kas atpaliek no plānotā laika grafika. Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgas posmā, kur izsludināts jauns iepirkums par būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumiem dzelzceļa sliežu ceļam posmā no Rīgas lidostas līdz Misai un no Upeslejas līdz dzelzceļa stacijai "Rīga - Preču". Patlaban "RB Rail" izskata un vērtē saņemtos piedāvājumus.

SM un "KPMG Baltics" līgums noslēgts par 36 400 eiro bez PVN. Līguma apmaksu līdzfinansēs no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta finanšu līdzekļiem.

LETA jau vēstīja, ka 23.jūlijā valdība nolēma, ka apmaksās "Rail Baltica" starptautisko staciju būvnieku iesniegtos rēķinus 9,636 miljonu eiro apmērā par paveiktajiem darbiem.

Tobrīd SM informatīvajā ziņojumā prognozēja, ka, balstoties uz spēkā esošiem līgumu nosacījumiem Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās, līdz šī gada beigām vēl tiks iesniegti rēķini 41,693 miljonu eiro apmērā ar PVN par jau pasūtītiem un 2024.gadā pabeidzamiem darbiem, kuriem trūkst finansējums.

Norādītā summa bija EDzL veiktā izmaksu prognoze uz šā gada 15.jūliju, ņemot vērā spēkā esošo līgumu nosacījumus.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.