"Es neesmu pietiekami drosmīgs, lai pateiktu, vai tā bankrotēs vai var panākt kādu vienošanos, kas novedīs pie likvidācijas, jo Igaunijā ir bankrotējis tikai viens valsts uzņēmums - "Estonian Air"," paziņoja Kukemelks.
"Nordica" līdz jūnija beigām Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pagājušā gada finanšu pārskats, taču kompānija to joprojām nav izdarījusi. Neauditētais finanšu pārskats liecina, ka pērn "Nordica" zaudējumi bija ap 20 miljoniem eiro.
Ministrijas pārstāvis Salmu gan atgādināja, ka neatkarīgā revīzijā secināts, ka "Nordica" finansiālās grūtībās nonākusi iepriekšējās vadības pieļauto kļūdu dēļ, tādēļ šogad gaidāmi labāki rezultāti. Pirmajā pusgadā uzņēmums gan joprojām esot strādājis ar zaudējumiem, taču tā pēdējos trīs mēnešos bijusi peļņa un prognozes liecina, ka arī septembrī un oktobrī gaidāma peļņa, viņš klāstīja.
Salmu paziņoja, ka turpinās investora meklējumi kompānijai.
Igaunijas valdība ir nolēmusi pārdot "Nordic Aviation Group", jo kompānija sniedz apakšuzņēmuma pakalpojumus un nav iemesla uzskatīt, ka tās sāks piedāvāt lidojumus no Tallinas, kas nozīmē, ka grupai nav stratēģiska mērķa Igaunijas valsts interesēs.
Īpašajā revīzijā, ko veica starptautiskā kompānija "EY", secināts, ka "Nordica" finansiālo grūtību galvenais iemesls ir sliktā pārvaldība.
"Nordic Aviation Group" tika izveidota 2015.gadā pēc tam, kad iepriekšējās Igaunijas nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga. Toreiz "Nordica" galvenie izvirzītie mērķi bija nodrošināt lidojumus no Tallinas, radīt konkurenci aviācijas tirgū un darboties komerciāli ilgtspējīgā veidā. Tomēr 2019.gadā grupa pārtrauca lidojumus no Tallinas, jo nespēja konkurēt ar citām aviokompānijām.
Šogad aprīlī valdība nolēma neturpināt sarunas ar diviem uzņēmumiem, kas iesniedza piedāvājumus iegādāties "Nordica", norādot uz trūkumiem piedāvājumos. Viens piedāvājums tika atzīts par finansiāli neatbilstošu un ietvēra pārdevējam nelabvēlīgus papildu nosacījumus, savukārt otrs piedāvājums ietvēra nepieņemamus nosacījumus un tajā nebija pietiekamas informācijas par darījumam paredzētā kapitāla izcelsmi.