Ģenerālprokuratūrā sāk pārbaudi saistībā ar valdības lēmumiem par "airBaltic"

Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien tikās ar Saeimas "Apvienotā saraksta" (AS) frakciju, kas vēlējās viņu iztaujāt par likumības ievērošanu valdības lēmumos, tostarp par "airBaltic".

Pēc tikšanās Stukāns teica, ka prokuratūrai ir jāpārbauda lēmumu likumīgums, tāpēc sākts izvērtējums.

Ģenerālprokurors arī atzīmēja, ka tuvākajā laikā noslēgsies izmeklēšana saistībā ar bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) izmantoto privāto lidmašīnu lietu.

Kā vēstīts, 2.septembrī "Firmas.lv" parādījās informācija, ka, gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji tai pat dienā aģentūru LETA informēja, ka 30.augustā valdība skatīja jautājumus par "airBaltic" gatavošanos IPO. Gatavošanās procesā "airBaltic" vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, lai tā kļūtu pievilcīgāka investoriem.

Vēlāk arī tapa zināms, ka valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Potenciālais investors ir mums visiem labi zināms uzņēmums, izriet no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iepriekš paustā.

"airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.