/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2024/09/16/16361392t1h4a82.jpg)
Čečenijas militārā grupējuma "Ahmat" komandieris Apti Alaudinovs svētdien paziņojis, ka kaujinieki, kuri brīvprātīgi padevās Ukrainas spēkiem, nav pelnījuši dzīvot un viņiem "jādara viss, lai tiktu nogalināti", ziņo portāls "15min".
"Ukraina var viņus paturēt." Čečenijas komandieris atsakās no vairākiem saviem karavīriem
"Es ukraiņiem saku: paturiet viņus pie sevis... Es varu mainīt jebko, bet ne čečenus, kuri paši labprātīgi padevās," vietnē "Telegram" paziņoja Alaudinovs.
:format(webp)/nginx/o/2024/09/16/16361426t1h568f.jpg)
Negaidītā Ukrainas spēku iebrukuma laikā Kurskas apgabalā Krievijas pusē tika izvietotas čečenu karavīru vienības. Tika ziņots, ka Krievija nebija gatava tik straujam uzbrukumam, tāpēc Ukrainai izdevās saņemt gūstā daudz ienaidnieka karavīru, kurus Kijiva cer apmainīt pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņu kaujiniekiem.
BREAKING:
— Visegrád 24 (@visegrad24) August 15, 2024
The Ukrainian Army captures 102 Russian soldiers in the Kursk region of Russia.
The Russian soldiers are from the 488th Guards Motorized Rifle Regiment and Kadyrov's "Akhmat" unit.
It’s the largest group of Russian soldiers captured so far pic.twitter.com/KFtckpaVYs
Tiek ziņots, ka starp ukraiņu sagūstītajiem Krievijas karavīriem ir arī vairāki čečeni. Tikmēr Krievijas militārie blogeri pēc iebrukuma Kurskas reģionā kritizē "Ahmat" spēkus par nepietiekamu pretošanos iebrukumam.
Alaudinovs paziņojumā sacīja – ir jānodrošina ievainoto čečenu gūstekņu atbrīvošana, taču tiem, kuri padodas bez cīņas, vērts izdarīt pašnāvību.
"Čečeni padošanos gūstā vienmēr ir uzskatījuši par vislielāko kaunu. Šādu kaunu nevar nomazgāt nekas cits, kā vien viņu pašu asinis," viņš saka. "Vienkārši piecelies, paņem kaut ko un uzbrūc kādam. Dari visu, kas jādara, lai nokristu miris," turpina Alaudinovs.
Iepriekš "Ahmat" komandieris noliedza, ka kaujās Kurskas apgabalā būtu gūstā nonākuši čečenu kaujinieki.
Pagājušajā nedēļā Krievija sāka pretuzbrukumu Kurskas apgbalā, lai izspiestu Ukrainas karaspēku no šīs teritorijas. Maskava apgalvoja, ka "ātrā" uzbrukumā atguvusi vairākas apmetnes, savukārt Kijiva apliecināja, ka pretuzbrukums kopš 13. septembra nav guvis "nopietnus" panākumus.