VIDEO ⟩ Vidzemē zibens trāpījis vienā no lielākajiem Latvijas dižkokiem. DAP skaidro, kad varēs saprast kaitējuma apmēru (1)

Zibens koku saspēris naktī uz 14. septembri, vēsta "ReTV".

Dambju dižozols, kura augstums ir vismaz 21 metrs, atrodas pie Dambju mājām. Tas aug gravas malā, tāpēc tam dots arī nosaukums Dambju jeb Gravas dižozols. Pie tā var nokļūt pa ceļu, kas ved uz Burtnieku baznīcu.

Notikuma vietā strādājuši arī ugunsdzēsēji, kas dzēsuši liesmu skarto dižozolu.

Medijs "ReTV" savos sociālajos tīklos atzīmēja, ka tas ir septītais lielākais Latvijas dižozols. Savukārt medija ierakstu precizēja Latvijas Petroglifu centra (LPC) pārstāvis, dabas pētnieks un vēsturnieks Andris Grīnbergs, kurš norādīja, ka šī ozola apkārtmērs ir 9,10 metri. "Sanāk, ka ir 5. dižākais Latvijā," norādīja Grīnbergs.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā "tiekamiesdaba.lv" minēts, ka Dambju dižozols ir aizsargājams dabas piemineklis, turklāt tas ir aptuveni 400 gadus vecs.

Šajā mājaslapā gan teikts, ka ozola apkārtmērs ir 8,75 metri, bet augstums - 21 metrs. "Koks ir labā stāvoklī un, veicot mērījumus, regulāri tiek konstatēts koka stumbra apkārtmēra pieaugums. Ozols ir interesants gan ar lielo stumbra apkārtmēru, gan arī ar neparasti milzīgo virszemes sakņu sistēmu," teikts mājaslapā "tiekampiesdaba.lv".

Pagaidām nevar prognozēt, vai zibens spēriens būs nodarījis būtisku kaitējumu dižozolam

Dižozoli, tāpat kā jebkurš cits koks dabā, ir pakļauti dabas spēku iedarbībai un tas var būt arī zibens spēriens un tam sekojoša degšana. Šis ir uzskatāms par dabisku procesu un var veicināt bioloģisko daudzveidību, jo pastāv daudzas kukaiņu un sēņu sugas, kuru attīstībai nepieciešama tieši degusi koksne, skaidro DAP.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka skaidri pateikt, vai zibens spēriens un tam sekojusī degšana būs nodarījusi kaitējumu koka dzīvotspējai, varēs tikai pavasarī. Tad koks būs bijis pakļauts temperatūras un mitruma svārstībām un pēc jauno dzinumu un lapu parādīšanās varēs noteikt tā dzīvotspēju.

"Gan zibens un uguns, gan arī vētras, augšanas apstākļu izmaiņas, kokā iedzīvojušās sēnes - tie visi ir dabiski procesi, kas ietekmē jebkuru koku, arī dižozolus. Dabas procesi ir mainīgi," pauž Strode.

Patlaban dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēti 15 224 dižkoki, no kuriem 633 ir piefiksēti šogad.

Populārākās dižkoku sugas, kas oficiāli reģistrētas, ir parastais ozols (Quercus robur), parastā priede (Pinus sylvestris) un parastā liepa (Tilia cordata). DAP atgādina, ka par aizsargājamu dabas pieminekli kļūst ikviens koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto izmēru.

Dižkokiem ir kultūrvēstures, izglītojoša un galvenokārt dabas daudzveidības funkcija. Tiem ir liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. To esamība, kā arī to apdzīvojošo sugu daudzveidība, ir labs vides kvalitātes raksturojums.

Pieteikt jaunu dižkoku iespējams ikvienam DAP tīmekļvietnes sadaļā "Pieteikt dižkoku". Šajā sadaļā pieejams skaidrojums un video gan par to, kā pieteikt jaunu dižkoku iekļaušanai valsts oficiālajā dižkoku reģistrā, gan arī pamācība, kā pareizi nomērīt koka apkārtmēru un cik resnam vai garam ir jābūt katras sugas kokam, lai to uzskatītu par dižu. Šogad šajā sistēmā iedzīvotāji ir iesnieguši 117 kokus.