VIDEO ⟩ LMT un "Tet" akcionāru sarunās valsti konsultē Šķēlem pietuvināti biznesmeņi. Sarunu virzība netiek komentēta

Šonedēļ ekonomikas ministrijā ieradās kompāniju LMT un "Tet" skandināvu akcionāru "Telia" pārstāvji. Sākās sarunas par to, kā turpmāk pārvaldīt abus lielos telekomunikāciju uzņēmumus.

LMT un "Tet" akcijas līdzīgās daļās pieder Latvijas valstij un "Telia" Sonera grupas uzņēmumiem.

Gadiem ir atšķiries viedoklis, kā katrs no akcionāriem redz Latvijas mobilā telefona attīstību. Skandināvi biznesam pieiet vienkārši - nav nepieciešami lieli ieguldījumi. LMT jātirgo telefoni un jāsniedz sakaru pakalpojumi. Pretī katru gadu saņemot dāsnas dividendes.

Kā zināms "Nekā Personīga", kopš laika, kad slēgts akcionāru līgums, skandināvi LMT ieguldījuši tikai 500 tūkstošus ASV dolāru, bet dividendēs saņēmuši pusmiljardu.

Latvijas valsts savukārt vēlas LMT izmantot kā placdarmu, lai īstenotu inovatīvus pētījumus un ar tiem stiprinātu mūsu bruņotos spēkus. Bet akcionāru līgums un balsu sadalījums ļauj "Telia" šādus viņuprāt liekus lielus naudas tērēšanas projektus, kā, piemēram, valsts militārās ražošanas uzņēmumu, liegt veidot.

LMT prezidents Juris Binde:

"Tas ir jautājums, kas principiāli būtu jārisina akcionāriem. Pašlaik kaut kādas darbības šajā jomā notiek, ar ko tas beigsies, to mēs redzēsim."

NP: Vai jums ir skaidri nojaušams, kāds ir uzstādījums - vai tur ir runāts par to, kas ir svarīgs bruņotajiem spēkiem? Jauno tehnoloģiju attīstīšana? Vai tur ir tas, kas ir svarīgs "Telia"?

Binde: Man nav zināms šis uzstādījums tāpēc, ka ar konsultantu sagatavoto priekšlikumu LMT un, cik man zināms arī "Tet", nav iepazīstināti.

Šonedēļ LMT ar NATO militāristiem prezentēja jaunu modernu risinājumu, ko rietumu alianses karavīri un speciālisti testēs mūsu militārajos poligonos. Tās ir sakaru sistēmas, kas palīdzēs sazināties karavīriem.

NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības eksperts, projekta vadītājs Vorens Lovs: 

"Mēs interesējāmies par sakariem uz ūdens, gaisā un, protams, uz zemes. Parasti attīstību nosaka tehnoloģijas, bet dažkārt arī apkārtējā vide. LMT palīdz mums to risināt."

LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis:

"Reti kura armija zina, kur atrodas viņu karavīri, cik viņiem ir munīcijas, kāds ir stāvoklis. Tas ir vesels process, kā sazināties. Vai tiešām reālā laikā zini, kur ir tavas vienības, lidmašīnas, kuģi, ko viņi dara, kādi ir viņu uzdevumi, maksimāli pieņemt lēmumus.

Ģeopolitiskā realitāte mainās. Eiropā un pasaulē, ļoti būtiski. Visas valstis tagad stājas NATO un mācās, ko nozīmē būt NATO. Šajā ziņā Latvija kā valsts ir izteikta līdere. Latvijas valdībai jau daudzus gadus ir skaidras vēlmes, ko viņi grib. Viņi grib vairāk inovāciju, vairāk eksportu. Un es domāju, ka ģeopolitiskā realitāte visus piespiedīs dzīvot līdzi tam, kādi ir jauni apstākļi."

Darba grupā, kas šonedēļ runāja ar skandināvu akcionāriem, ir Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes ministrijas cilvēki.

Pārstāvis no premjeres biroja un arī "Possesor" valdes locekle, kura amatā apstiprināta tikai pirms mēneša.

Kopā ar viņiem pārrunās iesaistīti konsultanti "Ernst&young" kā arī OAKLINS Latvija. Neviens no darba grupas pārstāvjiem Nekā personīga neatklāja, kā sarunas notikušas.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis:

NP: Ar ko beidzās sarunas?

Valantis: Mēs darba procesā nekomentēsim.

NP: Bet kā izskatās? Cerīgi? Cik ļoti spiež viņi?

Valantis: Es domāju, ka mēs runāsim tad, kad darbs būs paveikts.

NP: Kur ministra kungs? Viņš mums kamerā solīja, ka viņš piedalīsies sarunā.

Valantis: Tas ministram birojam jāprasa, es nezinu, varbūt viņš ir ministrijā.

NP: Viņš teica, ka viņš piedalīsies un būs kā vadītājs pirmajā sarunā ar akcionāriem.

Valantis: Runājiet ar viņu.

Neoficiāli zināms, ka visticamāk izrunāti vismaz divi scenāriji. Ka valsts atpērk visas akcijas no "Telia". Vai arī mainās daļu sadalījums, vairākumu ar 51% iegūstot valstij.

Tomēr problemātiski ir vienoties par krietni svarīgāku jautājumu - pārskatīt veidu, kā tiek pieņemti stratēģiski lēmumi. Zviedri joprojām uzstāj, ka jāsaglabā 2/3 balsu vairākums, kas nepieciešams. Tas arī līdz šim traucējis realizēt valstij nepieciešamos projektus militārās industrijas attīstīšanai.

Konsultantu izvēli veica "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor".

Iepirkums notika ļoti ātri - divas nedēļas aizvadītajā gadu mijā. Par to atbildīgs bija agrākais Possessor valdes loceklis Kaspars Kociņš.

Steiga bijusi saistīta ar to, ka vairāku mēnešu laikā ministrijas līmenī neticis pieņemts lēmums, ka konsultants jāmeklē. Kad uzdevums beidzot dots, laika palicis ļoti maz.

Kociņš apstiprina, ka valsts iepriekš izmantojusi līdz tam nepielietotu spiediena metodi - Latvijas mobilais telefons īpašniekiem neizmaksāja dividendes. Šāds lēmums "Telia" pusi pamatīgi saniknojis.

Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor" bijušais valdes loceklis Kaspars Kociņš: 

"Un tas vienkārši parādīja zviedriem to – ja jūs arī, kā saka, vienkārši bez komentāriem varat noraidīt valsts lēmumus, valsts arī var pieņemt lēmumu nemaksāt dividendes kādu laiku."

No skandināvu puses sarunās piedalās LMT Padomes priekšsēdētājs Andreass Ēkstrems (Andreas Ekström) un "Tet" padomes loceklis Hannu Makinens (Hannu Makinen).

Viņiem abiem kā padomju pārstāvjiem ir pieejami paši aktuālākie finanšu dati par patieso ainu uzņēmumu iekšienē.

Kociņa skepsi raisa kompetence sarunu vedēju grupai no Latvijas puses. Iespējams aktuālie dati tiem par LMT un "Tet" stāvokli ir pieejami, bet ierēdņi nav telekomunikāciju eksperti.

NP: Vai jūs piekristu pārdot akcijas Latvijas valstij?

Ēkstrems: Bez komentāriem.

NP: Kāds ir jūsu komentārs par to, ka Latvija nolēma neizmaksāt dividendes?

Ēkstrems: Bez komentāriem.

Publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor" bijušais valdes loceklis Kaspars Kociņš:

"Nu, pieņemsim, ja valsts dabūtu kontroli pār to, ka mēs varam savus stratēģiskos projektus īstenot, noteiktus procentus investēt attīstībā, veidot zinātnes centru attīstību, iet eksporta tirgos, un tas ir ierakstīts dokumentā un nevar pārbalsot neviens, tad šī kārtība, ka valstij 40 vai 60, neko nemainīs.

Kas mani nedaudz satrauc: es zinu komandu, kas ir zviedriem pretī pie šī jautājuma.

Tie ir ļoti pieredzējuši cilvēki. Pirmkārt, paši šajos uzņēmumos darbojušies pie 20 gadiem.

Tā ka ļoti svarīgi, ka tā otrā puse, kas pie galda sēž, ir spēcīgi."

Šīs nedēļas sarunas ar akcionāriem galvenokārt vadījuši konsultāti no kompānijas OAKLINS Latvija. Kā tās noritējušas - arī viņi nekomentē. Uzņēmums uz pusēm pieder Valērijai Lieģei un Jānim Lasmanim. Lieģes iepriekšējais uzvārds bijis Gapoņenko.

NP: Gribēju pajautāt, kā sarunas notika.

OAKLINS Latvija īpašniece un valdes priekšsēdētāja Valērija Lieģe: Es nedrīkstu komentēt.

NP: Bet vismaz kaut kāda vienošanās varētu būt panākama?

Lieģe: Es nedrīkstu…

Otram konsultantu OAKLINS Latvija īpašniekam un valdes loceklim Jānim Lasmanim ir arī citi biznesi. Viņš ir valdes loceklis kompānijā "Arbo Windows Trading".

Kā šopavasar raksta "Dienas bizness", Lasmanim piederošais uzņēmums "Arbo Windows" iegādājies lielāko koka logu ražotāju Lietuvā.

Kopš šī gada maija uzņēmumā "Arbo Windows Trading" īpašniekos nonākušas divas firmas - akciju sabiedrība "Ieguldījumu projekti" un SIA "INPO 30". Abām ir saistība ar Andra Šķēles ģimenes biznesiem.

"Ieguldījumu projekti" pieder dažādos ar Šķēli saistītos biznesos iesaistītam advokātam Armandam Strodam un Miķelim Lapšem.

Lapše ir valdes priekšsēdētājs "Rīgas ogļu terminālī", ko pastarpināti kontrolē Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes.

Otrajā "Arbo Windows Trading" akcionārā SIA "INPO 30" kā patiesie labuma guvēji norādītas Šķēles sieva un meitas.

Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor" bijušais valdes loceklis Kaspars Kociņš:

"Ir jautājums, vai mēs viņus pietiekami spēcīgi spēsim nospiest. Es uzskatu, ka var, ir ideāls brīdis. Bet ir vajadzīgi ambiciozi cilvēki.

Tie, kas nebaidās, tie, kas spēj arī konstruktīvi kritizēt vai piedāvāt risinājumus un nebaidīties no lēmumu pieņemšanas."

Piektdien Latvijas puses darba grupa satikās uz pārrunām, lai izstrādātu turpmāko stratēģiju un izanalizētu skandināvu piedāvājumus. Nākamā tikšanās paredzēta pēc nedēļas.