/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2024/09/15/16358305t1hcd18.png)
Cēsu pils mūra daļa, kāds 19. gadsimta iedzīvotāja pagrabs, īpašs akmens - tas viss un vēl arī citi arheoloģijas atklājumi gūti izpētes darbos, kas ilgst vairāk nekā pusgadu, ziņo LTV raidījums "Dienas ziņas".
VIDEO ⟩ Cēsīs arheologi atraduši neparastu akmens veidojumu
Kopš arheoloģisko darbu sākšanās pagājušā gada nogalē Cēsīs atklātas vairākas vēsturiskas būves un, iespējams, 18. gadsimta apbedījumi.
Atklāta arī Cēsu pils aizsargmūra daļa, bet kā viens no lielākajiem atradumiem izcelts sens pagrabs.
"Tie ir 19. gadsimta ēkas pamati un arī pagraba daļa. Kopējā platība ir apmēram 160 kvadrātmetri. Esam atraduši arī 20. gadsimta pirmās puses kanalizācijas izbūvi, kā arī tādu notekūdeņu bedri, kur, visticamāk, no vannas tecējis projām ūdens. Savienojot vecos plānus kopā, mums vienai šahtai izdevās funkcijas noteikt," raidījumam atklāj arheologs Oskars Ušpelis.
Viens no interesantākajiem un neparastākajiem atradumiem ir dabīgs akmens veidojums, kurš, visticamāk, 19. gadsimtā nogādāts līdz šai vietai.
"Tā interesantā daļa ir tāda, kas sākumā lika domāt, ka tas ir mākslīgs veidojums, bet, konsultējoties ar speciālistiem, izrādījās, ka tas ir dabīgs akmens veidojums. Tam ir īpašs fizikāli ķīmiskais sastāvs," raidījumam stāsta Ušpelis.
Plašāk LTV sižetā: