Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Zemes nogruvums Grenlandē izraisījis milzīgu cunami. Pēc tam noticis kas neizskaidrojams (11)

Foto: AFP/SCANPIX

2023. gada septembrī Grenlandē kusis ledājs, kas izraisījis milzīgu zemes nogruvumu. Nogruvuma rezultātā sācies 200 metrus garš cunami. Pēc tam visu planētu deviņas dienas sašūpojusi neizskaidrojama vibrācija, vēsta raidsabiedrība CNN. 

Visu pērno gadu vairāki zinātnieki no dažādām pasaules valstīm centušies noskaidrot, kas bija šis signāls. Tagad, kā vēsta žurnāls "Science", viņiem ir atbilde, kas liecina par to, ka Arktikas reģions arvien dziļāk iet "nezināmos ūdeņos", jo cilvēku darbības rezultātā arvien paaugstinās globālā gaisa temperatūra. 

Pētījuma līdzautors un Londonas Universitātes koledžas seismologs Stīvens Hikss norāda, ka dažiem seismologiem šķitis, ka viņu instrumenti salūzuši pēc tam, kad tie septembrī sāka uztvert vibrācijas caur zemi. Viņš norāda, ka zemestrīču signāli parasti ilgst dažas minūtes, bet šis bija jūtams deviņu dienu garumā.

Seismologi izsekoja signālam līdz Grenlandes austrumiem, taču nevarēja noteikt precīzu atrašanās vietu. Tāpēc viņi sauca talkā kolēģus no Dānijas, kuri bija saņēmuši ziņojumus par zemes nogruvuma izraisītu cunami nomaļā Diksonas fjorda reģiona daļā.

Galu galā mīklu gandrīz gada garumā atrisināja 68 zinātnieki no 15 valstīm, kuri pētīja seismiskos, satelītu un uz vietas iegūtos datus, kā arī cunami viļņu simulācijas.

Eksperti secinājuši, ka cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu rezultātā kusis ledājs milzīga kalna pakājē, kas paceļas gandrīz 4000 metru augstumā virs Diksonas fjorda.

Ledājam kūstot, kalns kļuva arvien nestabilāks un 2023. gada 16. septembrī sabruka, ūdenī iegāžot milzīgu daudzumu iežu un atlūzu – ar šo apjomu varētu piepildīt 10 000 olimpisko peldbaseinu.

Sekojošais "mega cunami" izveidoja milzīgu vilni, kas fjordā iestrēga vairāk nekā nedēļu, šļakstoties turp un atpakaļ ik pa 90 sekundēm.

Šo fenomenu sauc par sīši (no angļu val. – seiche), kas apzīmē viļņa ritmisku kustību slēgtā telpā, līdzīgu ūdens šļakatām uz priekšu un atpakaļ krūzē vai vannā.

Lai gan sīšes ir labi zināmas, zinātniekiem nebija ne jausmas, ka tās varētu būt tik ilgas. 

Neviens iedzīvotājs milzīgā cunami laikā necieta, bet tas noskaloja gadsimtiem vecus kultūrvēsturiskus objektus un nodarīja bojājumus pamestai militārajai bāzei. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu