Uzstādīti četri torņi Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā

Torņu izbūve veicinās valsts robežsardzes efektīvāku un iedarbīgāku valsts robežas kontroli, savlaicīgi identificējot valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus valsts robežas joslā, skaidro Gavrilova.

Metāla torņu un pievedceļu projektu īsteno VNĪ sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Kopējais projekta finansējums ir 3 633 924 eiro, tostarp Eiropas Savienības fonda nacionālās programmas (IRPVP) finansējums ir 75%, bet valsts budžeta finansējums ir 25%.

Jūlijā noslēdzās Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūves darbi. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 kilometru garumā. Tostarp 2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 kilometri), bet šogad notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem.

Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi - izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 tonnām) patruļtakas aptuveni 46,16 kilometru garumā (no 119 kilometriem) un laipu patruļtakas apmēram 17 kilometru garumā no kopumā 28 kilometriem. Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā.

Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos, kur nav paredzēts robežas žogs - Daugavas posmā, kur kopumā paredzēts izbūvēt sešus novērošanas torņus un piebraucamos ceļus, patruļtaku 16,7 kilometru garumā un piecus tiltus, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām.

Savukārt posmā ap Riču ezeru plānoti rokādes ceļi, kas ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem - neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā.

Latvijas-Baltkrievijas robežas posmus, kur nav robežas žoga - Daugavas posmu 16,7 kilometru garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru plānots pabeigt 2025.gadā.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.