Latvija apelācijā Avena lietā nav sniegusi jaunus juridiskus argumentus, apgalvo advokāts (1)

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

TM iepriekš aģentūru LETA informēja, ka pašlaik tiesa vērtē, vai apelācijas sūdzība ir pieņemama. Ja apelācijas sūdzība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota, EST jebkurā laikā ar motivētu rīkojumu var nolemt to pilnībā vai daļēji noraidīt.

Latvija bija starp dalībvalstīm, kuras aicināja ES Padomi iesniegt apelāciju, tomēr saskaņā ar ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendāciju un vairākuma ES dalībvalstu viedokļiem ES Padome to nedarīja.

Latvija ir vienīgā valsts, kas par spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību. Tomēr apelācijas tiesvedībā kādas puses atbalstam var iestāties arī citas dalībvalstis un ES iestādes, piebilst TM.

Bass norādīja, ka, cik viņam zināms, sankciju lietās tā nekad iepriekš nav noticis, ka apelāciju iesniedz tikai viena valsts.

Advokāts arī uzsvēra, ka "neviens pat ne sekundi nedomā, ka EST Vispārējā tiesa ir pavirša vai iecietīga pret tiem, kam ES ir piemērojusi sankcijas kopš kara sākuma". Faktiski visas kopš 2022. gada februāra iesniegtās sankcijām pakļauto personu sūdzības tikušas noraidītas.

Avena pārstāvjiem esot izdevies pierādīt tiesai, "cik unikāla ir viņa situācija un cik nepamatotas ir ES Padomes apsūdzības", tādēļ tiesas pieņemtais lēmums par sankciju atcelšanu esot "gan juridiski, gan faktiski ārkārtīgi labi argumentēts".

Jautāts, vai tad, ja uzvarēs arī apelācijas instancē, Avens varētu Latvijai prasīt kompensāciju, Bass norādīja, ka "neskaitot viņa advokātu honorāru segšanu, ko viņš pilnīgi noteikti pieprasīs, tas būtu atkarīgs no dažādiem mainīgajiem, bet teorētiski jā".

Likums nosaka, ka zaudētājs sedz tiesvedības izmaksas, tostarp uzvarētāja puses izdevumus, ja vien tiesa nav lēmusi citādi.

"Lielā vairākumā gadījumu tiesa uzliek par pienākumu zaudētājai pusei segt šādas izmaksas, it sevišķi tad, ja zaudētāja puse ir ES iestāde vai dalībvalsts," skaidroja advokāts, uzsverot, ka neredzu iemeslu, kādēļ lai šajā gadījumā būtu citādi.

Arī TM aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka EST apelācijas tiesvedībās nelemj par kompensāciju piedziņu, bet var izlemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu, kas ir atkarīga no tiesvedības rezultāta.

Avena advokāts nenosauca precīzu izdevumu summu, jo tiesvedība vēl turpinās, bet tā varot sasniegt pat divus miljonus eiro.

Bass ir viens no advokātiem, kas parakstījis atklāto vēstuli ES amatpersonām, aicinot ievērot tiesiskumu sankciju procesos. Pēc viņa teikā, ES Padome neievēro tiesiskumu sankciju pārskatīšanā un bieži vien ignorē tiesu lēmumus, kas tās atzīst par nelikumīgām.

"Mēs vēlamies ar šo vēstuli uzsvērt, ka ES Padome paplašina savas pilnvaras, mainot sankciju noteikumus pēc tam, kad tiesas ir atcēlušas sākotnējos sankciju lēmumus, un turpina sankcionēt cilvēkus uz vājiem vai nemainītiem pierādījumiem," skaidroja advokāts.

Pēc viņa teiktā, šāda rīcība noved pie tā, ka sankcijas tiek piemērotas pastāvīgi, neņemot vērā tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un tas ir pretrunā ar tiesiskuma principiem.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un citam miljardierim Mihailam Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām.

EST spriedumā norādīja, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par Avena un Fridmana pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka viņu iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena un Fridmana sava veida saistību ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.

Avena pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka sankciju noteikšana kara sākumā bija pamatota politiska rīcība, bet turpmāk sankciju politika bija jāpilnveido, lai tā būtu efektīvāka un mērķtiecīgāka. Proti, esot jāvērtē, vai tas, ka uzņēmums, kurā Avens ir mazākuma dalībnieks, Krievijā maksā nodokļus, nozīmē, ka viņš atbalsta karu.

"Ja tā, tad arī visi tie Rietumu uzņēmumi, kuri strādā Krievijā, atbalsta Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju," pauda advokāts.

Jau ziņots, ka sankcijas pret Avenu un Fridmanu katrus sešus mēnešus tiek pagarinātas, un pēc būtības viņiem ir tiesības pārsūdzēt katru šādu lēmumu, taču līdz šim tas nav ticis darīts.

Avenam un Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, ES un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā. Arī Ukraina noteikusi Fridmanam un Avenam savas sankcijas.

Avenam ir arī Latvijas pilsonība un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā.