/nginx/o/2021/09/20/14081780t1h35ee.jpg)
Negaidītā ofensīvā 6. augustā aptuveni ducis Ukrainas bruņoto spēku bataljonu, katrā līdz 400 karavīriem, izlauzās cauri Krievijas aizsardzībai gar Krievijas un Ukrainas robežu, kas pieguļ Kurskas apgabalam. Dažās nedēļās pirms frontes stabilizēšanās ukraiņi veiksmīgi pārspēja slikti apmācītus krievu karavīrus un ieņēma simtiem kvadrātkilometru Kurskas apgabalā. Putins pavēlējis apgabalu atgūt Krievijas kontrolē līdz 1. oktobrim, ziņo "Forbes".
Pēc Forbes vēstītā, ofensīva iedragāja Krievijas diktatora Vladimira Putina autoritāti. Viņš pavēlējis savam karaspēkam padzīt Ukrainas bruņotos spēkus no Kurskas apgabala.
"Šis iebrukums izdarījis spiedienu uz Putinu," sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.
Apkaunotais Putins pavēlējis savai armijai līdz 1. oktobrim atgūt Kurskas apgabalu. Trešdien Krievijas karaspēks sāka pretuzbrukumu gar Ukrainas kontrolētās teritorijas rietumu robežu.
"Krievijas pretuzbrukums ukraiņu izdzīšanai no Kurskas apgabala ir oficiāli sācies," sacīja somu analītiķis Joni Askola.
Krievi uzbruka Snagoskai, ciematam, kas atrodas uz dienvidiem no Seimas upes, dažus kilometrus uz ziemeļiem no robežas.
Galvenajā uzbrukumā piedalījās vismaz astoņi Krievijas Federācijas 51. gaisa desanta pulka tanki un cita bruņutehnika. Kaujas ciematā ilga vairākas stundas.
"Situācija mūsu spēku kreisajā flangā pie Kurskas ir pasliktinājusies," atzīmē Ukrainas analītiskā grupa "Deep State".
Tajā pašā laikā atsevišķa krievu vienība devās uz Ulanokas ciemu, kas atrodas ukraiņu labajā flangā Kurskas apgabalā.
Kā tieši krievi nokļuva Snagoskā, nav skaidrs. No Krievijas kontrolētās teritorijas uz ciemu var nokļūt divos veidos: no ziemeļrietumiem pāri Seimas upei vai pa sauszemi no kaimiņpilsētas Korenevo.
Pēdējais scenārijs šķiet ticamāks, jo Ukrainas militārpersonas iznīcinājušas visus tiltus pār Seimu Kurskā, kā arī lielāko daļu vai visus pontonu tiltus, ko krievi bija samontējuši šajā apgabalā.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)