/nginx/o/2024/09/11/16351563t1hf4a8.jpg)
Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums "Gren" iecerējis ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro jaunas reģenerācijas stacijas izbūvei Salaspils novada Aconē. Stacija ļaus iegūt siltumenerģiju, dedzinot atkritumus. Pirms būvdarbu sākšanas tika rīkotas četras informatīvās tikšanas ar novada iedzīvotājiem. Tās gan nav kliedējušas iedzīvotāju bažas par projektu, vēsta LSM.
Zemgales reģionālā televīzija atklāj, ka tikšanās laikā Salaspils novada iedzīvotāji nav skopojušies ar asākiem vārdiem uzņēmuma "Gren" pārstāvju virzienā.
Enerģētikas uzņēmuma pārstāvji gan ar šādu reakciju bija rēķinājušies un joprojām uzskata, ka izdosies pārliecināt iedzīvotājus par projekta nepieciešamību.
SIA "Gren Latvija" vadītājs Andris Vanags Zemgales reģionālajai televīzijai norāda, ka projekts spēs samazināt atkritumu apjomus poligonā un dos ieguvumu siltumenerģijas klientiem, kas šajā situācijā ir Rīgas pilsētas iedzīvotāji un uzņēmumi, kuri saņem centralizēto siltumapgādi.
Jautājumi par projektu vēl tiks skatīti Saeimā.
Tikmēr Salaspils novada iedzīvotāji savas bažas par projektu ir pauduši arī ārpus informatīvās tikšanās telpām un publicējuši atklātu vēstuli Salaspils domei, aicinot izvērtēt Salaspils novada iedzīvotāju viedokli un argumentus pret projekta īstenošanu.
Pavisam nesen Ropažu iedzīvotājiem izdevās apturēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecības projektu savā novadā. Asa iedzīvotāju pretestība tika pausta publiskajā telpā.
Protestē arī Daugavpils, Rīgas un citu Latvijas reģionu iedzīvotāji. Tomēr, tagad Salaspils novadā SIA "Gren Latvija" aktīvi virza vēl vienas šādas rūpnīcas būvniecību.
Rūpnīcu plānots uzbūvēt Aconē, Salaspils pagastā, mazāk nekā 800 metru attālumā no daudzdzīvokļu mājām, 1 kilometra attālumā no lielā ciemata Rūķīši un mazāk nekā 5 kilometru attālumā no Salaspils, kas ir novada lielākā pilsēta.
Turpat atrodas aizsargājamās teritorijas — Doles salas dabas parks un Salaspils Nacionālais botāniskais dārzs. Rūpnīcu plāno uzbūvēt uz zemes vienības, uz kuras un apkārt kurai ir vairākas aizsargājamas putnu un augu sugu atradnes.
Salaspils novada iedzīvotājiem publiskajā telpā nav pieejama nekāda informācija par rūpnīcas tehniskajiem parametriem — kā tiks īstenota pienācīga kontrole, kā plānots rīkoties avārijas gadījumā, kāda ir videi droša zona, ņemot vērā vēja un gruntsūdeņu virzienu un ātrumu u.c.
Uzņēmuma rīkotās neformālās tikšanās laikā netika sniegtas argumentētas atbildes uz sabiedrības pārstāvju jautājumiem par atkritumu kontroli, to izcelsmi, bīstamību, ietekmi uz vidi, kā arī uz citiem būtiskiem jautājumiem.
Palika bez atbildes arī jautājums par to, kāds būtu labums novada iedzīvotājiem projekta īstenošanas rezultātā. Tomēr jāuzsver, ka par projekta negatīvajām pusēm izskanēja ļoti daudz argumentu.
Līdz ar to Salaspils novada iedzīvotāji joprojām kategoriski iebilst pret projekta īstenošanu, norādot uz šādiem argumentiem un faktiem:
1. Iedzīvotāju maldināšana
Mūs uztrauc fakts, ka SIA "Gren" virza atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izbūves projektu negodprātīgi, maldinot iedzīvotājus ar pretrunīgu informāciju, slēpjot datus par izmantojamā kurināmā kvalitāti, manipulējot ar iedzīvotāju apziņu, rīkojot reklāmas kampaņas, prezentējot plānotās atkritumu dedzināšanas rūpnīcas maketu un veicot citas līdzvērtīgas maldinošas darbības.
(..)
Ņemot vērā (..) SIA "Gren" aktivitātes un sabiedriskajā apspriešanā pausto, ir secināms, ka uzņēmums manipulē ar Salaspils novada iedzīvotāju uztveri un apzināti cenšas radīt maldinošu iespaidu par plānotās atkritumu dedzināšanas rūpnīcas drošību.
Neformālās tikšanās laikā netika sniegta nekāda tehniska rakstura informācija par to, vai tehnoloģijas, kas plāno pielietot Latvijā būs identiskas tām, kas tiek izmantotas citviet Eiropā. (..)
Tāpat SIA "Gren" mājaslapā minētie vispārējie, nedetalizētie un acīmredzami nepamatotie labumi no projekta īstenošanas papildina iepriekš minēto par apzinātu sabiedrības, un iespējams, pat valsts amatpersonu maldināšanu.
2. Ilgtermiņa investīciju un jaunu iedzīvotāju piesaiste
Projekta realizācija Aconē vai citviet Salaspils novadā būtiski samazinās šī novada konkurētspēju ilgtermiņa invstīciju un jaunu iedzīvotāju piesaistē.
Šāds projekts radīs papildu draudus videi, cilvēku veselībai un iedzīvotāju psiholoģiskajam stāvoklim, kas savukārt varētu likt esošajiem iedzīvotājiem apsvērt iespēju pārcelties citur Latvijā, savukārt jaunu iedzīvotāju skaits nepalielināsies.
Tas radīs zaudējumus gan privātmāju būvniecības projektiem novadā, gan mazo un vidējo uzņēmēju biznesa plāniem, kas savukārt negatīvi ietekmēs novada reputāciju.
Šī scenārija sekas izraisīs būtisku nodokļu ieņēmumu samazināšanos, kas galu galā nenesīs nekādu labumu ne novadam, ne to iedzīvotājiem.
3. Vides stāvoklis un tā potenciālais piesārņojums
Pamatojoties uz publiskiem datiem, uz IVN datiem un saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētās dabas datu pārvaldības sistēmas Ozols informāciju, tuvākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas ir arī Natura 2000 teritorijas, ir dabas parks Doles sala, kas atrodas ~ 6 km attālumā uz DR no darbības vietas, bet tuvākais īpaši aizsargājamais biotops – boreāli meži (9010*) – atrodas ~ 0,3 km uz ZR no Darbības vietas zemes vienības robežas. Darbības vietā novērotas arī atsevišķas aizsargājamas putnu sugas.
Gadījumā, ja tiks pieļauta SIA "Gren" atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izbūve, vides piesārņojums būtiski pasliktināsies.
Kaut arī publiskajā telpā nav pieejama rakstiska vai mutiska informācija par to, cik bieži ar kravas automašīnām tiks izvesti un kādā veidā tiks utilizēti atkritumu sadedzināšanas rezultātā iegūtie tvaika katla pelni, ir skaidrs, ka būtiski pieaugs kravas autotransporta kustība.
Savukārt, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 302 šie pelni tiek klasificēti kā bīstami atkritumi ar atkritumu klasi 190111 – bīstamas vielas saturošas smagās pelnu frakcijas un izdedži, kurus slēgtās tilpnēs paredzēts uzglabāt līdz 300 tonnām.
Pelnu un izdedžu izkraušanas un pārvadāšanas laikā veidosies kaitīgi un bīstami putekļi, kas izplatīsies tuvākajā apkārtnē.
Visā pasaulē visu veidu sadedzināšanas iekārtas izdala piesārņojumu atmosfērā.
(..)
Ir zināms, ka daudzas no šīm ķīmiskajām vielām ir noturīgas (ļoti izturīgas pret noārdīšanos vidē), bioakumulatīvas (uzkrājas, dzīvojot organismu audos) un ir toksiskas. Dioksīnu savienojumi ir visbīstamākie cilvēka veselībai. Pasaulē nav nevienas sadedzināšanas iekārtas, kas spētu samazināt šo toksisko vielu līmeni emisijās līdz nullei.
(..)
Šobrīd Salaspils novadā un arī dažviet Ropažu novadā nav izbūvētas pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kā rezultātā iedzīvotāji izmanto vietējās ūdensapgādes sistēmas (iegūstot ūdeni no spicēm vai dziļurbumiem).
Attiecībā uz potenciālo piesārņojumu gruntsūdeņos projekta potenciālās realizācijas gadījumā tiks apzināti radīts būtisks piesārņojums, kā rezultātā tiks veicināta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos, kas ietekmēs iegūstamo ūdeni no spicēm un dziļurbumiem, kuru saimniecībā izmanto šo novadu iedzīvotāji.
4. Bīstamība potenciālo avāriju gadījumā
Vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka, veicot neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, ķīmisko reakciju, kā arī cilvēcisko kļūdu rezultātā ir iespējami ugunsgrēki, sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, kā arī citi līdzvērtīgi būtiski apdraudējumi sabiedrībai.
(..)
5. Ietekmē uz atkritumu šķirošanu un ES ilgtspējīgu saimniecisko darbību Latvijā šobrīd liels uzsvars tiek likts uz atkritumu šķirošanu, savukārt atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izbūves projekta ieceres īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem krasi samazināsies motivācija šķirot atkritumus, kā rezultātā tiks nodarīts kaitējums Latvijas valsts tēlam saistībā ar ES "zaļā kursa" politikas izvirzīto mērķi "radīt ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku".
Lai nodrošinātu atkritumu dedzināšanas rūpnīcas darbību, būs nepieciešams panākt, lai ilgtermiņā atkritumu daudzums nemazinātos, kā rezultātā netiks ievēroti ES "zaļā kursa" politikas izvirzītie mērķi.
(..)
Tādēļ uzskatām, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanā ir būtiski pievērst lielāku uzmanību un ieviest modernākas tehnoloģijas otrreizēju izejvielu pārstrādē, kur atkritumi tiek izmantoti jaunu produktu ražošanai, enerģijas iegūšanai un piesārņojuma samazināšanai. Jo atkritumu dedzināšana ir nākamais sliktākais scenārijs pēc atkritumu apglabāšanas.
6. Ietekme uz Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu izpildi
Projekta realizācija Aconē nepārprotami samazinās Latvijas reitinga perspektīvu, būtiski pasliktinās valsts tēlu, kā arī zaudēs ieguldītos finanšu resursus ekoloģiskās vērtības uzlabošanā.
Turklāt Latvija būs spiesta maksāt lielu soda naudu Eiropas Savienībai par pārāk augstu CO2 emisiju līmeni, dedzinot atkritumus, kas rodas ne tikai Latvijā, bet, iespējams tiks ievesti no citām valstīm kā kurināmais.
(..)
Mēs aicinām Jūs iesaistīties un meklēt iedzīvotājiem labvēlīgu risinājumu. Mēs, Salaspils novada iedzīvotāji, no visas sirds ticam, ka valsts amatpersonas ir patiesi valsts patrioti, kuri nenovērsīsies no izvēlētā ES "zaļā kursa" un aizliegs negodprātīgiem uzņēmējiem apiet šīs politikas izvirzīto mērķi "radīt ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku".
Mēs lūdzam, lai SIA "Gren" ierosinātais projekts netiktu īstenots Salaspils novadā, jo mēs, Salaspils novada iedzīvotāji, esam pārliecināti, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīcas darbība radīs būtisku kaitējumu apkārtējai videi, Latvijas ekonomikai, radīs gaisa un apkārtējās vides (grunts) piesārņojumu, kā arī nodarīs būtisku kaitējumu cilvēku veselībai ilgtermiņā vairāku paaudžu garumā.
Pret projekta realizēšanu iepriekš brīdinājusi arī biedrība "Zaļā brīvība", norādot, ka, Latvijā īstenojot jaunus atkritumu sadedzināšanas projektus, pastāv risks, ka atkritumi tiks importēti, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu visām sadedzināšanas iekārtām.
"Zaļās brīvības" pārstāvji uzsver, ka pastāv neskaidrības un nesaderības statistikas datos, kādus piedāvā ieinteresētās puses.
Jau šobrīd SIA "Schwenk Latvija" cementa rūpnīca cementa ražošanas vajadzībām importē īpaši sagatavotus atkritumus, kuru apjoms pārsniedz 100 000 tonnas gadā. Rūpnīca vēlētos saņemt šos atkritumus no vietējiem pārstrādes uzņēmumiem, tomēr patlaban Latvijā pārstrāde notiek pārāk nekvalitatīvi, lai tos varētu izmantot šim mērķim, norāda biedrība.
Pašvaldībām parakstot ilgtermiņa līgumus ar reģenerācijas stacijām par atkritumu nodošanu sadedzināšanai un iegūtā siltuma piegādi, pastāv būtiski finansiāli riski, jo atkritumu sadedzināšanas iekārtām jānodrošina nepārtraukta kurināmā padeve, brīdina biedrība.
Ja vietējā mērogā atkritumi samazinās, tad pašvaldība var nebūt spējīga izpildīt piegādes apjomus un tai varot nākties uzņēmējam piešķirt kompensāciju, kā arī maksāt soda naudu par līguma noteikumu pārkāpšanu, apgalvo biedrībā.
"Zaļās brīvības" pārstāvji atzīmē, ka patlaban Pierīgā plānoti divi lieljaudas atkritumu reģenerācijas projekti - Ropažos projektu ar 143 000 tonnu atkritumu attīsta uzņēmums SIA "Vides resursu centrs" un Aconē reģenerācijas staciju ar jaudu 150 000 līdz 200 000 tonnu atkritumu gadā vēlas būvēt SIA "Gren Latvija", kas plāno piegādāt siltumu Rīgai.
Biedrības pārstāvji akcentē, ka vērojama liela sabiedrības pretestība pret atkritumu sadedzināšana, tostarp reģenerācija enerģijas ieguvei, projektu attīstību, pēdējos gados divas reizes platformā "ManaBalss.lv" savācot vairāk nekā 10 000 parakstu pret Ropažu stacijas būvniecību.
Biedrības pārstāvji arī atzīmē, ka balstoties uz ES kopējo virzību prom atkritumu dedzināšanas prakses, kā arī plānoto sadārdzinājumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas šajā procesā, var paredzēt to, ka nākotnē palielināsies reģenerācijas iekārtu ekspluatācijas izdevumi. Tas varot radīt siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu pašvaldībām, kas lietos šo iekārtu pakalpojumus.
Tāpat Latvijā vēl neesot rasti pārliecinoši risinājumi, kā apsaimniekot radušos pelnus, kas pēc atkritumu sadedzināšanas paliek 20-30% apjomā no sākotnējā atkritumu apjoma, tostarp rodas arī bīstamie atkritumi.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)