Bijušajai "Swedbank" grupas vadītājai Bonnesenai piespriests cietumsods

Bonnesena savu vainu nav atzinusi un viņas advokāts Pērs Samuelsons Zviedrijas ziņu aģentūrai TT sacīja, ka spriedums tiks pārsūdzēts.

Svēlandes apelāciju tiesa atcēla 2023.gada janvāra Stokholmas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Bonnesena tika attaisnota.

"Tiesa secina, ka bijusī vadītāja izplatīja maldinošus apgalvojumus intervijās Zviedrijas laikrakstam "Svenska Dagbladet" un Zviedrijas ziņu aģentūrai TT saistībā ar bankas 2018.gada trešā ceturkšņa pārskata publicēšanu," teikts tiesas paziņojumā.

Bonnesenas izteikumi atzīti par tādiem, kas "varēja ietekmēt Zviedrijas bankas novērtējumu no finanšu viedokļa un tādējādi radīt zaudējumus", norāda tiesa.

Apsūdzības saistītas ar Bonnesenas izteikumiem 2018. un 2019.gadā, kad mediji ziņoja par aizdomām, ka Igaunijas "Swedbank" notiek naudas atmazgāšana, savukārt Bonnesena žurnālistiem un investoriem teica, ka bankā tiek veikti kontroles pasākumi, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.

"Noziegums ir tāds, ka bijusī bankas vadītāja tīši vai nopietnas nolaidības dēļ izplatīja maldinošu informāciju sabiedrībai vai uzņēmuma akcionāriem par bankas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu un atklātu naudas atmazgāšanu, izvairītos no tās un ziņotu par aizdomām par naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank"," paskaidrojot apsūdzības, iepriekš norādīja Zviedrijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais prokurors Tomass Langrots.

Stokholmas apgabaltiesas 2023.gada janvārī pasludinātajā spriedumā teikts, ka, lai gan daži Bonnesenas izteikumi medijiem bijuši neskaidri un nepilnīgi, tie nav uzskatāmi par krāpšanu.

"Lai iestātos kriminālatbildība, nepietiek ar to, ka kāds nāk klajā ar nepatiesu paziņojumu vai izlaiž svarīgu informāciju," norādīja Stokholmas apgabaltiesa.

Bonnesena, kas bija "Swedbank" grupas prezidente kopš 2016.gada, tika atlaista 2019.gada martā pēc tam, kad "Swedbank" paziņoja, ka pret to banku notiek izmeklēšana saistībā ar noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs.

2021.gada martā Zviedrijas banku regulators noteica "Swedbank" četru miljardu zviedru kronu (360 miljoni eiro pēc toreizējā kursa) sodu par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā.

Zviedrijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka "Swedbank" bijuši nopietni trūkumi naudas atmazgāšanas riska vadībā tās Baltijas valstu struktūrās. Bankas apzināšanās par naudas atmazgāšanas risku un tās procesiem, metodēm un kontroles sistēmām bijusi nepietiekama. Baltijas valstu struktūrās arī nav bijis adekvātu resursu cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" zinājusi par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijas valstīs. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kuros brīdināts par trūkumiem Baltijas valstu struktūrās un naudas atmazgāšanas risku, banka nav atbilstoši rīkojusies.

Igaunijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka Igaunijas "Swedbank" bijuši nozīmīgi trūkumi naudas atmazgāšanas riska kontroles sistēmās un banka nav ievērojusi prasības saistībā ar cīņu pret naudas atmazgāšanu.