Bijušais deputāts Sandis Riekstiņš stāsta par apstākļiem, karojot Ukrainā (1)

"Kļuvu par karavīru, lai palīdzētu sakaut orkus. Nevēlos, lai mani brāļa un māsas bērni Latvijā pieredz to, kas šobrīd notiek Ukrainā," skaidro viņš.

Riekstiņš atzīst, ka agrāk pat nevarēja iedomāties, ka reiz kļūs par karavīru. "Pirmo reizi ukraiņiem palīdzēju, aizdzenot automašīnu līdz vietai, kas atrodas kilometra attālumā no frontes līnijas. Emocijas bija nervus kutinošas, jo tā bija vieta, kur varēja tikt raidīti šāvieni," neslēpj viņš.

Vienā no reizēm, kad Riekstiņš bija devies palīdzēt ukraiņiem, kareivji piedāvāja viņam palikt un dienēt armijā. "Teicu, ka neesmu karavīrs, tāpēc nezinu, vai varu būt noderīgs. Mani gan mierināja, ka daudzi cilvēki, kas tagad ir Ukrainas armijā, iepriekš nav bijuši saistīti ar militāro jomu, tāpēc piekritu," atceras Riekstiņš. Viņam piedāvāja dienēt ukraiņu kaujinieku vienībā, kas atbildīga par droniem.

"Tas bija sava veida restarts, jo pēc būšanas 13. Saeimā kādu laiku biju bezdarbniekos. Dronu esmu vadījis jau Latvijā, tāpēc šī lieta man nav sveša. Pagaidām gan vēl tikai mācos, kā darboties ar izlūkošanas droniem.

Šobrīd esmu vienības šoferis," atklāj viņš.

Karavīra apliecību sarežģītās dokumentu noformēšanas dēļ Riekstiņš gan pagaidām nav dabūjis.

Kādu atalgojumu saņem ukraiņu karavīri? Sandis skaidro: "Karavīram, kurš ir apmācībās, ja viņš atrodas bāzē, tie ir 700 eiro.

Tāda summa ir tāpēc, ka bāzē karavīrs ir nodrošināts ar ēdienu un atrodas samērā drošos apstākļos. Ja karavīrs strādā karadarbības zonā, šiem 700 eiro klāt nāk aptuveni 2200 eiro."

Taujāts, cik ilgi viņš plāno būt Ukrainas armijas rindās, eksdeputāts atbild:

"Ļoti vēlētos piedzīvot brīdi, kad Ukraina gūs pār krieviem uzvaru. Protams, nezinu, vai man tas izdosies.

Var notikt kas tāds, ka atgriežos jau pēc mēneša. Tikpat labi tur varu pavadīt vēl pusgadu vai pat gadu. Laiks rādīs."

Par Riekstiņa jauno dzīvi Ukrainā lasi žurnāla "Privātā Dzīve" 10. septembra numurā!