"Skaitīju katru dienu līdz Parīzei, lai nekas nenotiktu." Snikus zirga grūtais gads

Snikus kļuva par divkārtējo paralimpisko spēļu čempionu paraiejādes sacensībās "Grade I" grupā. Brīvās izvēles shēmā viņš uzrādīja ārkārtīgi augstu procentuālo rezultātu – 82,487%.

Savas jāšanas gaitas Snikus uzsāka pie treneres Olgas Šelleres, kura sportistu aizveda līdz 2012. gada paralimpiskajām spēlēm Londonā. Pirms sacensībām tandēmam pievienojās jātniece Kristīne Lisovska, ar kuru sadarbība turpinājās arī vēlāk. Ar līdzšinējo paralimpisko partneri Kingu Sniku trenē iejādes meistare Agnese Rozīte.

2023. gads bija īpaši smags gan pašam sportistam, gan arī viņa zirgam. Eiropas čempionātā Kingu piemeklēja nopietnas veselības problēmas. Strauji tuvojās paralimpiskās spēles, bet Latvijas dalība iejādes disciplīnā kļuva par neskaidru jautājumu. 

Kinga saimniece Irina Andrusa nepadevās un turpināja ārstēt zirgu, ieguldot visu savu sirdi, laiku un tūkstošiem eiro. Neskatoties uz neatlaidīgo darbu, uzvaras brīžos viņa vienmēr ļāvusi mirdzēt tieši Snikum un Kingam.

"Izdarīju visu, lai Kings varētu startēt Parīzē, parādīt sevi no vislabākās puses un palīdzēt Rihardam iegūt zeltu," par savu pieredzi stāstīja Andrusa. "Pat vistumšākajos un grūtākajos brīžos es cerēju, ka viss būs labi. Gads pirms Parīzes bija ļoti smags. Es lūdzu Dievu un esmu viņam pateicīga, ka deva man spēku Kingu ārstēt un pēcāk rehabilitēt. Esmu pateicīga visiem, kuri man palīdzēja."

Kā Andrusa stāsta, Kings pēc 2023. gada Eiropas čempionāta bija nespējīgs. Pēc tā sākās grūtības, ar kādām viņa nekad agrāk nebija saskārusies. Viņa konsultējās ar veterinārārstiem Vācijā, kuri deva cerību.

"Galvenais – es saņēmu cerību, ka Kingu varēšu izārstēt," atminējās Andrusa. "Sazinājos ar mūsu komandas veterinārārstu Jāni Bušeru, kurš aizveda Kingu uz klīniku Polijā. Tur apstiprināja Vācijas ārstu diagnozi. Vēlāk bija grūts moments, kad Kingam bija jāsāk iet aplokā. Es baidījos, ka viņš varētu sev kaut ko nodarīt. Tā kā zirgs tik ilgi atradās boksā, viņam bija daudz enerģijas. Daudzu mēnešu garumā es piecas dienas nedēļā pati vedu Kingu uz aploku un atpakaļ uz boksu." 

Pamazām Kings sāka strādāt ar citiem cilvēkiem, un tā stāvoklis uzlabojās. Tuvāk pavasarim zirgs atsāka trenēties.

"Es skaitīju katru dienu līdz Parīzei, lai nekas nenotiktu, kas varētu visu atkal sabojāt," atzina Andrusa. "Un tā atnāca brīnums – Kings tika veiksmīgi nogādāts Parīzē, pie Versaļas pils, un lieliski nostartēja!"

Kinga saimniece pauda lielu prieku par Snikus un Kingu, kurš nu ir kļuvis par īstu karali.

Snikus trenere Agnese Rozīte ar Kingu sāka strādāt ap 2014. gadu, kad tam bija seši gadi.

"Lai arī zirgam bija ļoti laba gaita, tas vēl nebija paspējis sasniegt savu eksterjeru, kādā viņš ir tagad," atcerējās Rozīte. "Kings ir skaists un ar ļoti labu un plašu soli no dabas, ar aktīvām pakaļkājām."

Kā atzina Rozīte, pat ja "Grade I" grupas zirgiem sacensībās ir tikai jāsoļo, tas nenozīmē, ka treniņā tie var kustēties, kā paši vēlas.

"Trenerim ir jābūt ļoti atbildīgam, lai zirgs savu muskulatūru izveidotu pareizi," stāstīja Rozīte. "Soļos sacensībās tiek prasīta virzība "augšup", elastība, ritms, stumšanās no pakaļkājām, pakaļkāju aktivitāte, brīvs plecs, ieliekums elastībā, pakausis brīvs, viss ķermenis brīvs un pareizi "nostādīts kalnā"."

Snikus shēmā tiesneši vērtē arī kontaktu ar zirgu, neskatoties uz to, kā un vai jātniekam strādā rokas. Interesanti, ka Snikus varēja arī turēties, jo paraiejādē neskatās uz to, kā sportists sēž. Tiesneši vērtē, lai būtu kontakts un lai zirgs tajā ietu visu shēmas laiku.

"Svarīgi, lai trenerim ir izpratne par visiem iejādes elementiem un to, kā tie veidojas," stāstīja Rozīte. "Trenerim ir jāsaprot, kā pareizi "uzbūvēt" zirgu, kā izveidot tā muskuļus. Katrs zirgs ir citādāks, gan rakstura, gan muskulatūras ziņā. Viens zirgs vairāk liecas pa labi, cits pa kreisi, vienam aktīvākas ir pakaļkājas, citam ne tik izteikti, viens ir pārāk aktīvs, cits par lēnu."