VIDEO ⟩ Vidusskolēnu uzņemšanas sistēmā vairākas nepilnības. Vai risinājums ir likuma grozījumi?

Vidusskolnieks Mārcis stāsta: "Es zināju, ka es iešu vidusskolā, vajadzēja jau kaut kādā iet. Citādi ar devītās klases izglītību nav baigi lielā izvēle. […] Tehnikumu izskatīju, kā variantu, bet, ja es iešu uz augstskolu, tad tehnikums būtu ilgāk, bet arī tehnikumā ir tādi, kā pateikt, bonusi."

Sešpadsmitgadīgais Mārcis kopš pirmās klases mācījās Rīgas 84.vidusskolā. Skola viņam ir mīļa, tur ir gan klasesbiedri un draugi, gan zināmi skolotāji. Mārcis zināja, ka grib mācīties vidusskolā. Un vēlējās to darīt savā skolā. Mārci iedrošinājuši arī skolotāji un skolas vadība.

Mārcis: Mani tieši nē, bet viņa visai klasei teica: “Nāciet, stājieties atpakaļ iekšā.” Ka sanāks un visus pieņems, bet beigās…daudzi iestājās, bet nesanāca nevienam.

NP: Kā bija, kādā brīdī teica, ka tu netiec iekšā un neesi uzņemts?

Mārcis: Pēc tā, kā es zinu, neko man neteica neviens. Nav zvanījuši, nav teikuši neko.

Mārcis pieteicās vidusskolā vēl pirms saņēma centralizēto eksāmenu rezultātus. Viņš bija pārliecināts, ka skolā tiks. Eksāmena rezultāti arī bija labi, tāpēc citus variantus viņš neizskatīja.

Tomēr pirmās kārtas reuzltātos Mārcis savu vārdu netarada, bet neviens arī neteica, ka viņam atteikts. Sapratis, ka skolā, visticamāk, netiks, viņš meklēja citus variantus, taču daudzviet pieteikšanās jau bija beigusies. Nācās izvēlēties vienīgo pieejamo- Ulbrokas vidusskolu.

"Jā, tad sākās uzreiz meklēšana, par tām visām citām skolām. Uzreiz bija jautājums – kā uz viņām tikt, ja gribas uz tādu iet. Tā bija jāņem jau tā, kur es tagad eju, jo visvieglāk tikt uz viņu. Nebūtu, piemēram, mammai mani jāved uz kādu centru vai tehnikumu, vai kādu no tām skolām," atminas Mārcis.

Atrast informāciju par skolām nebija viegli. Atšķirīgie pieteikšanās termiņi un neskaidrā atbilde no paša skolas, jauca galvu. Mārcis pārdzīvo, ka viņu neuzņēma skola, kas pati sagatavoja vidusskolai.

Jaunā mācību gada sākumu vairāki simti vidusskolēni gaidīja ar bažām, jo līdz pat pēdējam brīdim nezināja, vai tikuši savā izraudzītajā skolā. Uzņemšanas procesa uzraugs Izglītības kvalitātes valsts dienests sola, ka vienoti uzņemšanas kritēriji būs.

Rīgas 84.vidusskolā Zinību diena sagaidīta atjaunotajā sporta kompleksā skolas pagalmā. Skolai ir divas 10. klases. Pamatskolu beidza 4 klases. No 462 pieteiktajiem skolā uzņemti 60.

Pēc saņemto pieteikumu skaita Rīgas 84.vidusskola ierindojas starp 10 populārākajām. Visvairāk pieteikumu saņēmusi 49.vidusskola, kurā iesniegti 1209 pieteikumi, tai seko Teikas vidusskola ar 1009 un trešā populārākā skola ir Rīgas Angļu ģimnāzija ar 911 saņemtajiem iesniegumiem.

Rīgā šogad mācības sākušas 159 10.klases. Rīgas domes izglītības departaments ar tik lielu pieteikumu skaitu nebija rēķinājies. Teju visi pretendenti pieteikušies vairākās skolās. Rekordists esot kāds, kurš vienlaikus pieteicies 20. 57 Rīgas vidusskolas saņēmušas gandrīz 20 tūkstošus pieteikumu. No skaita nav secināms, cik skolēnu reāli gribējuši iestāties vidusskolā. Vidēji bija četri pieteikumi uz vienu vietu.

RVP IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa:

"Mēs nevarējām noteikt vienotas prasības kā pašvaldība. Tādēļ bija vidusskolas, kuras izvēlējās konkursā par pamatu ņemt tikai viena centralizētā eksāmena rezultātus, citas vidusskolas izvēlējās tikai divu centralizēto eksāmenu rezultātus, un citas ņēma par pamatu pilnīgi visu centralizēto eksāmenu rezultātus. Skolām bija tiesības ņemt par pamatu arī vidējo vērtējumu sekmju izrakstā, bet ne katra vidusskola to izmantoja."

IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Paltonovs: 

"Es nevarētu teikt, ka problēmas kā tādas ir. […] Īstenībā, ja mēs tā nedaudz aplūkojam vēsturiski šī situācija, visticamāk, radusies 2023.gadā – tur meklējams pirmsākums -, jo 2023.gadā visi pamatizglītības skolu beidzēji sāka kārtot centralizētos eksāmenus. Visi un tātad tā ir liela masa, un iespējams tas radīja kaut kāda veida pārpratumus.

Tajā pašā laikā likuma redakcijā nosacījums, ka vidusskolā bērnus uzņem, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, ir bijis no likuma izdošanas brīža. Kādēļ to normu nepiemēroja? Jo objektīvi līdz 2023.gadam vienīgais centralizētais eksāmens devīto klašu absolventiem bija tikai latviešu valoda tā saucamo mazākumtautību skolu beidzējiem."

Skolu skaits Rīgā pēdējos gados ievērojami sarucis. Ja 2018.gada 1.septembrī durvis vēra 109, tad šogad vairs tikai 97. Sešu gadu laikā vidusskolas statusu zaudējušas 17. Bet interese mācīties Rīgā augusi Ropažu, Salaspils, Ulbrokas un citu Pierīgas apkaimju skolēniem. Tomēr šobrīd palikušas brīvas ap 50 vietu Rīgas skolās.

Rīgas 45.vidusskola, kas pēc saņemto pieteikumu skaita ir devītā populārākā, pēdējo skolēnu uzņēma vēl 2.septembrī, jo pēkšņi atbrīvojās vieta.

Rīgas 45.vidusskolas direktore Baiba Neimane:

"Droši vien to var nosaukt par mītu, ka tas bērns netiek nevienā skolā, lai gan ir ļoti labas sekmes. Ļoti daudziem tā bija – ļoti labas sekmes, bet pirmajā kārtā netika, tas bija tāds ļoti skaļš burbulis. Pēc tam sākās šis otrs vilnis, kad otrajā kārtā ļoti daudziem vecākiem zvanīja no daudzām skolām, ka ir pabīdijusies rinda. Tad bija otrais vilnis, ka vecāki nevarēja izlemt."

Mārcis joprojām nav saņēmis oficiālu atteikumu no 84.vidusskolas. Tas, ka jaunieti neuzņem skolā, kurā mācījies no pirmās klases, ne dienesta, ne departamenta ieskatā nav problēma. Pēc pamatskolas beigšanas, viņš tiek automātiski atskaitīts. Institūcijas uzskata, ka tādā veidā nodrošina vienlīdzību.

IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Paltonovs: 

Kārtību uzņemšanas sistēmā cer ieviest ar jauniem grozījumiem likumā. Pie tiem strādā Izglītības ministrijas paspārnē izveidotā kārtējā darba grupa. Tos varētu nodot Saeimai jau drīzumā.

RVP IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa:

"Ja mēs veidosim šo kārtību, mēs iekļausim arī vienotas prasības. Jo vecākus mulsina: viena skola [ņem vērā] divus eksāmenus, viena skola trīs, viena skola vienu, tad mēs domāsim arī par to, kā regulēt procesā, kuros brīžos vidusskolas paziņo rezultātus. Kā viņas atspoguļo savās mājaslapā rezultātus, lai tie būtu pieejami vecākiem un kādos termiņos attiecībā uz sabiedrību, mēs kā departaments sniegsim papildus informāciju."

Ar jaunajiem grozījumiem varētu dot tiesības pašvaldībai organizēt vidusskolēnu uzņemšanu. Veidot vienotu elektronisko sistēmu, lai neiveidotos mākslīgi uzpūstas rindas, izglītības departaments pagaidām nedomā. Tas prasītu pārāk daudz resursu.

Video: Raidījuma "Nekā Personīga" sižets