Francijā tūkstošiem kreiso atbalstītāju protestē pret Barnjē iecelšanu premjera amatā

Demonstrācijas notiek gan Parīzē, gan Nantē Francijas rietumos, Nicā un Marseļā valsts dienvidos, kā arī Strasbūrā austrumos.

Policija lēš, ka Parīzē demonstrācijā piedalās aptuveni 26 000 cilvēku, kamēr protesta akcijas organizatori apgalvo, ka demonstrantu skaits esot daudz lielāks.

Citās pilsētās ielās izgājuši mazāk cilvēku.

Kā ziņots, Makrons ceturtdien par premjerministru nozīmēja 73 gadus veco bijušo ārlietu ministru Barnjē, kas pārstāv konservatīvo Republikāņu partiju.

Premjera amatā viņš nomainīja Gabrielu Atālu, kurš pārstāvēja prezidenta Emanuela Makrona dibināto centrisko partiju "Renesanse".

Barnjē, kas nesenajās sarunās ar Lielbritāniju par breksitu vadīja Eiropas Savienības (ES) delegāciju, paziņojis, ka viņa prioritātes būs izglītība, drošība un imigrācijas kontrole. Viņš arī paziņojis, ka nebaidīšoties sacīt patiesību par Francijas finansiālo stāvokli, kā arī apsolījis pārmaiņas.

Makrons par Barnjē iecelšanu premjerministra amatā paziņoja pēc gandrīz divus mēnešus ilgušās politiskās krīzes, ko izraisīja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās nedz kreisie, nedz centristi, nedz labēji nespēja iegūt valdības veidošanai nepieciešamo absolūto vairākumu.

Pēc pazemojošās sakāves, ko Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās cieta Makrona pārstāvētie centristi, Elizejas pils saimnieks izsludināja Nacionālās sapulces pirmstermiņa vēlēšanas.

Vēlēšanās uzvarēja Jaunā Tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), zaļos un komunistus.

Taču NFP izcīnīja tikai 182 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē. Lai gan kopumā kreisajiem ir 193 vietas, ar to ir krietni par maz, lai nodrošinātu valdības izveidei nepieciešamo vairākumu. Tikmēr prezidenta Makrona pārstāvēto centristu apvienība "Ensemble" ("Kopā") ieguva 164 vietas, bet labējā Nacionālā apvienība (RN) - 143 mandātus.

Turklāt RN kā atsevišķai partijai parlamenta apakšpalātā ir vislielākā pārstāvniecība. Nacionālistiem pēc deputātu skaita seko "Renesanse".

Pēc ilgstošiem iekšējiem ķīviņiem NFP uz premjerministra amatu izvirzīja mazpazīstamu civildienesta ierēdni Lisiju Kastē, taču prezidents viņas kandidatūru noraidīja.

Barnjē piektdien paziņoja, ka ir gatavs ministru portfeļus piedāvāt visa politiskā spektra pārstāvjiem, tajā skaitā arī kreisajiem.

Taču NFP Makrona izvēli, izraugoties premjerministru, uztvērusi ar sašutumu.

Daļa demonstrantu sestdien ielās pieprasa prezidenta atkāpšanos.

"Piektā Republika sabrūk," sarunā ar aģentūru AFP izteicies viens no protestētājiem. "Balsot, kamēr Makrons ir pie varas, nav jēgas."

Kreiso ekstrēmistu līderis Žans Liks Melanšons paziņojis, ka vēlēšanas esot "nolaupītas", un aicinājis francūžus iziet ielās.

Sestdien viņš savus atbalstītājus mudināja gatavoties "kaujai".

Sociālās saziņas vietnē "X" Melanšons arī apgalvojis, ka Parīzē, lai protestētu pret Makrona izvēli, ielās izgājuši 160 000 cilvēku, bet visā Francijā kopumā - 300 000.

Policija ziņo, ka līdz šim Parīzē aizturēti pieci cilvēki.